Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

182 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
7 Turpat.
8 Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. IV sēj.: Tautība. – Rīga, 1937. – Pētījuma laikā izmantoti dati
no LVA arhivāres Irinas Veinbergas sagatavotajiem ebreju sarakstiem pēc tautas skaitīšanas laikā
izpildīto kartīšu ziņām.
9 “Nacionālā Zemgale” ir pirmais laikraksts, kurš Latvijas teritorijā sāk iznākt ar vācu okupācijas varas
atļauju. Tā redaktors un izdevējs bija Mārtiņš Vagulāns, kurš vienlaikus bija apstiprināts arī par
Jelgavas drošības dienesta priekšnieku. Laikraksts iznāca no 1941. gada 30. jūnija līdz 16. augustam.
Tad M. Vagulānu atstādināja no visiem amatiem, avīzi slēdza un tās vietā sāka izdot laikrakstu
“Zemgale”.
10 Neparts A. Atmiņas par okupācijas laiku, 1940–1945. – Milforda, 1998.
11 Nacionālā Zemgale, nr. 1–42, iznāca no 1941. gada 30. jūnija līdz 16. augustam.
12 MEL, III-14, Vācijas tiesu materiāli. Ludvigsburga, 1971. Nobeiguma ziņojums par nacionālsociālistu
pastrādātajiem noziegumiem Jelgavā un tās apkārtnē.
13 Vācu fašistisko iebrucēju un to līdzdalībnieku pastrādāto noziegumu konstatēšanai un izmeklēšanai
ieceltās Republikas Ārkārtējās komisijas ziņojums par vācu iebrucēju noziegumiem Latvijas Padomju
Sociālistiskajā Republikā. – Rīga, 1945.
14 LVA, 132. f., 1.–32. l., Jelgava, Republikas Ārkārtējās komisijas savāktie materiāli.
15 Zemgales valsts arhīvs, Jelgavas izpildkomitejas sēžu protokoli, 1945. gads.
16 Turpat.
17 LVA, 132. f., 22. apr., 2. l.
18 Mārtiņa Vagulāna biogrāfijā izmantotas ziņas no Žaņa Unāma sastādītā biogrāfiskā rādītāja “Es
viņu pazīstu” 1938. gadā Rīgā un 1975. gadā Mičiganā izdevniecības Grand Haven izdevuma,
korporācijas “Tālavija” 1925. un 1965. gada albumiem, Andrieva Ezergaiļa grāmatas “Holokausts
vācu okupētajā Latvijā, 1941–1944”.
M. Vagulāns dzimis 1905. gada 29. martā Dignājas pagastā Vagulānu mājās. 1923. gadā absolvējis
Daugavpils valsts vidusskolu un iestājies Latvijas Universitātē. 1924. gadā iestājies studentu
korporācijā “Tālavija”. 1924.–1925. gadā strādājis Valsts budžeta nodaļā, pēc tam Zemkopības
ministrijā par jaunāko zemes taksatoru. 1929. gadā pārgājis darbā laikrakstā “Pēdējā Brīdī”. Avīzes
uzdevumā apceļojis Vāciju, Lietuvu, Franciju, Poliju. Divus semestrus bijis Lauksaimniecības
fakultātes Studentu biedrības priekšnieks. 1930. gadā atradies obligātajā karadienestā 9. Rēzeknes
kājnieku pulkā. Beidzis virsnieka vietnieka kursus karaskolā, pildot nodaļas virsseržanta pienākumus.
1931. gadā izturējis valsts pārbaudījumus Latvijas Universitātē, profesora Augusta Kirhenšteina vadībā
izstrādājis diplomdarbu “Sviesta kļūdas un to novēršana”. 1934. gadā ieguvis agronoma grādu.
1932. gadā strādājis par lopkopības inspektoru Latgalē, 1933. gadā bijis Bauskas apriņķa agronoms,
reizē vadot Bauskas darba biroju un rediģējot nedēļas laikrakstu “Bauskas Vēstnesis”. 1937. gadā
pārgājis uz Jelgavu par Lauksaimniecības kameras Iestāžu un sacensību biroja sekretāru. Strādājis
arī par dienas laikraksta “Zemgales Balss” redaktoru. 1939. gadā no iekšlietu ministra Viļa Gustava
Gulbja iecelts par Iekšlietu “Ministrijas Vēstneša” redaktoru, bet tam nav piekritis prezidents Kārlis
Ulmanis un sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Bērziņš, kā iemeslu minot M. Vagulāna piederību
studentu korporācijai un Pērkoņkrusta organizācijai. Ir bijis aizsargs, Aizsargu bataljona sevišķo
uzdevumu rotas komandieris. 1940. gadā pēc Latvijas inkorporācijas Padomju Savienībā atstājis
darbu Lauksaimniecības kamerā un laikrakstā, dzīvojis un saimniekojis savās lauku mājās Jelgavas
apriņķa Lielvircavas pagasta Ludiņos. Ienākot vācu karaspēkam, ir bijis ziņotājs par notikumiem