Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Elmāra Rivoša atmiņas
Elmāra Rivoša atmiņas
(fragmenti)
Elmārs Rivošs (29.06.1906.–23.11.1957.) – tēlnieks. Dzimis Krustpilī. 1908. gadā
viņa vecāki pārcēlušies uz Rīgu. 1924. gadā beidzis ģimnāziju Rīgā. Studējis Latvijas
Mākslas akadēmijā, Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē un Kolarosi akadēmijā
(Académie Colarossi) Parīzē. 1
Kopš 1934. gada strādājis Rīgā Jesena un Kuzņecova porcelāna fabrikā. 1936. gadā
apprecējies. 1941. gadā kopā ar ģimeni ieslodzīts Rīgas geto, kur gāja bojā viņa
māte, sieva, dēls un meita. 1942. gada februārī izbēdzis no geto un slēpies Rīgā.
1944. gadā uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā un sāk strādāt kombinātā
“Māksla” Rīgā. 1945. gadā apprecējies otrreiz. Miris Maskavā, pīšļi apglabāti Rīgā,
Pokrova kapos.
E. Rivoša atmiņu nodaļas “Beigu sākums” un “Sācies” uzrakstītas pēc piezīmēm,
kuras autors rakstīja kopš kara sākuma, vēl atrazdamies brīvībā, pēc tam Rīgas geto,
no kura izbēga 1942. gada 4. februārī. Teksta lielākā daļa uzrakstīta 1943.–1944. gadā
slēptuvē Rīgā, pabeigta 1945. gada sākumā. Pa atsevišķām lapām teksts tika nodots
brīvībā un slēpts drošā vietā.
1945. gadā šīs piezīmes nosūtīja uz Maskavu publikācijai “Melnajā grāmatā” – materiālu
krājumā ar aculiecinieku vēstījumiem un dokumentiem par ebreju iznīcināšanu
Padomju Savienības un Polijas teritorijā, ko veica nacisti. Grāmata tika gatavota
rakstnieka Vasilija Grosmaņa un Iļjas Ērenburga redakcijā. “Melnā grāmata” sākta
1943. gadā starptautiskā projekta ietvaros, kurā piedalījās Alberts Einšteins, Lions
Feihtvangers un citi izcili intelektuāļi un sabiedriskie darbinieki. Materiālus grāmatai
vāca Ebreju antifašistiskā komiteja. Grāmatas rokraksts pieminēts arī 1945. gada
20. novembrī sāktajā Nirnbergas procesā pret galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem.
Taču jau tipogrāfijā saliktā grāmata tolaik tā arī netika izdota – salikumu
1948. gadā iznīcināja, Staļina režīmam likvidējot Ebreju antifašistisko komiteju.
1947. gadā sagatavotais un Iļjas Ērenburga arhīvā saglabājies “Melnās grāmatas”
variants Jeruzalemē (Izraēla) izdots tikai 1980. gadā. PSRS grāmatu izdeva atkārtoti
313