Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Eva Treiģe-Treide, Ēriks Prokopovičs , Andis Jēkabsons. Valdemārpils ebreju kopienas liktenis
Konfiskācija paredzēja detalizētu atskaiti, informējot par paveikto apriņķa policijas
priekšnieku līdz 2. augustam. Konfiscēto naudu ieskaitīja Latvijas Bankas Talsu nodaļas
apriņķa priekšnieka depozīta rēķinā nr. 215012, bet vērtslietas – “nogādājamas apriņķa
priekšnieka kancelejā Talsos” 54 .
Šim darbam izveidoja sešu cilvēku grupas – apbruņots pašaizsardzības vīrs, krāvējs
un četras sievietes. Akcijā iesaistīja 21 šķūtnieka pajūgu reģistrēto mantu pārvešanai uz
noliktavu – sinagogu. Vismaz trīs šķūtnieki bija pašaizsardzības locekļi – to apstiprina
“Atalgojuma izmaksas saraksts žīdu mantu pārņēmējiem un šķūtniekiem Valdemārpils
pilsētā 1941. gada 22. un 23. jūlijā”. 55
No pašaizsardzības dalībniekiem ebreju īpašumu atsavināšanā aktīvi piedalījies
E. Grauss, F. Zēbergs, Ž. Ķesteris, H. Krišlauks, Ē. Heniņš, A. Unterbergs, E. Tiltiņš,
K. Jaņķevics un citi – kopumā vairāk nekā 15 pašaizsardzībnieku, 56 kā arī H. Heniņš,
L. Priedīte, E. Nāckalne, S. Šakale u.c.
No valdemārpiliešu atmiņu stāstījumiem gūstam priekšstatu par “lieko” mantu “izņemšanu”
no vairākiem ebreju dzīvokļiem. Trīs cilvēku grupa ieradusies dzīvoklī, kur
visiem iedzīvotājiem likts sapulcēties vienkopus, pēc tam tie sadzīti kādas telpas kaktā,
lai nenotiktu vērtību slēpšana. To, starp citu, paredzēja V. Kārkliņa 1941. gada 18. jūlija
“Rīkojuma pilsētu un pagastu valdēm par žīdu mantas reģistrāciju” 3.a punkts: “Pilsētu
un pagastu valdēm jācenšas konstatēt gadījumi, kad būtu notikusi žīdiem piederošās
mantas bēdzināšana vai noglabāšana un citu ebreju brīdināšana.”
24. jūlijā Talsu apriņķa priekšniekam R. Bērziņš nosūtīja divus dokumentus – lūgumus
paskaidrot, kam jāatalgo Valdemārpils pilsētas pašaizsardzības nodaļas priekšnieks,
kurš vienlaikus pilda arī Ārlavas, Nogales un Lubezeres pagasta pašaizsardzības
nodaļas priekšnieka pienākumus (šajā gadījumā apriņķa priekšnieka 19. jūlija raksts
pilnvaroja Valdemārpils pilsētas pašaizsardzības priekšnieku izmaksāt algu sev pašam),
no kādiem līdzekļiem segt pašaizsardzības darbinieku un ebreju mantas konfiskācijā
nodarbināto algas. 57 R. Bērziņš, pamatojot, ka pilsētai nav līdzekļu, lūdza apriņķa priekšnieku
“paskaidrot, kam pienākas atalgot Valdemārpils nodaļas priekšnieku, kura darbības
rajonā ietilpst: Valdemārpils pilsēta, Ārlavas, Nogales un Lubezeres pagasti” 58 . No
šī ziņojuma izriet, ka Valdemārpils pašaizsardzība “rūpējās” arī par tuvākās apkārtnes
pagastiem, no kuriem ebreji dzīvoja tikai vienā – Ārlavā un arī tikai trīs cilvēki. Otrajā
ziņojumā nr. L14 R. Bērziņš žēlojās: “Sakarā ar žīdu īpašumu un mantu izņemšanu un
novietošanu atsevišķās telpās pilsētas valdei bija jānodarbina vairāki strādnieki un strādnieces
no pilsētas iedzīvotājiem, tāpat vietējās apsardzības nodaļas darbinieki ņēma
dalību pie žīdu dzīvokļu apsardzības. Lūdzam paziņot, vai šos izdevumus nevarētu
segt no žīdu apgrozības izņemtām naudām.” 59 26. jūlijā apriņķa priekšnieks V. Kārkliņš
(Rīkojums nr. 66) paziņoja R. Bērziņam: “Atļauju nodarbinātiem strādniekiem/cēm/ un
šķūtniekiem izmaksāt atlīdzību par piedalīšanos žīdu mantu apsardzībā un vešanā no
149