Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Rudīte Vīksne. Holokausts Latvijas mazpilsētās
Latvieši! Nost ar lielinieku slogu!
Lai dzīvo mūsu kopīgais mērķis un jūsu tautas labklājība!
Tāds pats uzsaukums bija publicēts arī 8. jūlija laikrakstā “Bauskas Vēstnesis”.
Presē ik pa laikam parādījās publikācijas, kurās nosodīja cilvēkus, kuri bija mēģinājuši
kaut kā palīdzēt ebrejiem. Laikraksts “Ventas Balss” Ventspils iedzīvotājiem vairākkārt
atgādināja, ka “īstenam latvietim nav jādomā par žīdiem un viņu likteni, bet jārūpējas par
to, kā dziedēt rētas, ko sitis žīdiskais lieliniecisms visā mūsu saimnieciskā un sadzīves
aparātā”; 33 ka “mēs nevaram iedomāties, ka pēc tiem šausmu darbiem, kas pastrādāti
mūsu zemē, var būt kāda cilvēciska līdzjutība” 34 ; ka “līdzjūtība te ir lieka, vēl vairāk –
noziedzīga, jo jebkura līdzjūtība ir to mūsu labāko dēlu gaišās piemiņas zaimošana,
kas miruši mocekļu nāvē no žīdu čekistu netīrajām rokām” 35 . Arī laikraksts “Rēzeknes
Ziņas” pauda neapmierinātību, ka daudzi neapzinīgi latvieši vēl arvien mēdzot turēt
žīdus par saviem draugiem, un norādīja “neturēt savās mājās un nebarot žīdus” 36 . No
publikācijām laikrakstā “Smiltenietis” redzam, ka arī Smiltenes iedzīvotājiem “trūkst
pašapziņas”, jo kāds aizsargs atļāvies publiskā vietā pusstundu stāvēt, smēķēt un
sarunāties ar mūsu tautas nodevēju, bet citi smiltenieši palīdzējuši žīdiem iegādāties
produktus. 37
3. Pret ebrejiem vērstu likumu/rīkojumu izdošana. No pētījumiem redzams, ka tūlīt
pēc vērmahta daļu ierašanās mazpilsētās uzsākta ebreju ierobežošana, reģistrēšana,
stigmatizācija jeb iezīmēšana un izolēšana. Tā kā jūlijā vairākos apriņķos sāka iznākt
vietējā avīze, ir iespējams izsekot šim procesam. Pirmās pavēles, vērstas pret ebrejiem,
izdeva vērmahts. Turpmāk saskaņā ar militāro komandantu norādījumiem rīkojumus izdeva
gan policijas priekšnieki, gan pašaizsardzības spēku priekšnieki, gan pilsētu valde.
1941. gada 1. jūlijā Bauskas vācu militārā komandanta pavēle noteica, ka ebrejiem
atļauts uzturēties pilsētas ielās no pulksten septiņiem rītā līdz sešiem vakarā. 38 Līdzīga
pavēle izdota arī Jelgavā. 39 4. jūlijā pēc Bauskas pilsētas komandanta rīkojuma Bauskas
pilsētas valde izdeva rīkojumu, ka gan vīriešu, gan sieviešu kārtas ebrejiem vecumā no
18 līdz 50 gadiem jāreģistrējas latviešu pašaizsardzības kancelejā. 40 4. jūlijā Jelgavas
drošības dienests izdeva rīkojumu, kurā noteikts, kuros pilsētas rajonos, sākot ar 5. jūliju,
ebrejiem nav atļauts uzturēties. 41 Arī Dobeles ebrejiem līdz 5. jūlijam bija jāatstāj
dzīvokļi un jāpārvācas uz Dobeles vecās pamatskolas telpām (sk. dokumenta kopiju
224., 225. lpp.). 42 9. jūlijā līdzīgu rīkojumu izdeva Bauskas pilsētas Drošības policijas
priekšnieks. 43 No 9. līdz 10. jūlijam Jelgavas ebreji tika savākti vienkopus un nodarbināti
dažādos darbos. 44 Pirmais apkārtraksts, ko izdeva Valdemārpils apsardzības priekšnieks
J. Zikmanis, neparedzēja ebreju diskrimināciju, bet tūlīt pēc vācu komandantūras izveidošanas
Valdemārpilī ebreju diskriminācija ieguva likuma spēku. 45 10. jūlijā Valdemārpils
ebreji bija jau reģistrēti un nosūtīti piespiedu darbos. 46 Pilsētās dzīvojošos ebrejus
223