Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

58 Konferences “Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas” referāti par holokausta tematiku
Marija Pastejeva, “jūlija vidū negaidīti tika noķerti divi gados jauni ebreji. Viņus veda uz
nošaušanas vietu, lika izrakt kapu. Bija dzirdami upuru kliedzieni. Nošaušanā piedalījās
arī vietējais nacistu līdzskrējējs.” 70. gadu sākumā Felikss Kondrovskis nošaušanas
vietā iestādīja divus bērzus.
Vecākā gadagājuma iedzīvotāju atmiņā palikuši hitleriešu rokaspuišu uzvārdi:
J. Žeiže (iespējams, Zeize), Pēteris Ģipters, Eduards Lukaševičs (dz. 1919. gadā).
P. Ģipteram bija noteikšana pār ebreju mantu, bet E. Lukaševičs aizbēga kopā ar okupantiem,
vēlāk nonāca ASV, pieņēma vārdu Edmonts Loks.
Priedaine
Ciematā dzīvoja deviņi ebreji (3 procenti iedzīvotāju kopskaita). Ābramam Švarcmanam,
kas mita Annas ielā (tagad Dārza iela 8), bija liela ģimene, proti, sešas meitas (divas no
pirmās sievas, kas aizgāja mūžībā, un vēl četras piedzima laulībā ar otro sievu Leju).
Ebreju ģimenes kaimiņiene Marija Gaikeviča uzskata, ka 1941. gadā mājā dzīvojusi
Ida (dzimusi 1923. gadā), Fruma, Nahama un 18 gadu vecais dēls Joske. Viens no
nabadzīgā ebreja ienākumu avotiem bija zirgs, ko izmantoja par vilcējspēku, vedot
malku, apstrādājot zemi. Zirgs tika arī iznomāts. Tāpat Ā. Švarcmans nodarbojās ar
teļu, gaļas, ādu un vecu mantu pārdošanu. Kaut arī šis cilvēks bija invalīds (viena roka
īsti neklausīja), tomēr viņš visai veikli prata apstrādāt ādas, turklāt tā, ka pat veselie
varētu apskaust viņa izveicību. Ielas otrā pusē arī dzīvoja nabadzīga daudzbērnu ģimene
– poļa Františeka Traskovska saime. Abas ģimenes vienoja ilggadēja draudzība.
Sestdienās ebreju govi slauca Traskovski, Švarcmans kaimiņiem nereti iedeva arī kādu
gabalu gaļas.
Kā atceras Marija Gaikeviča, otra ebreju ģimene dzīvojusi Drujas ielā (tagad Jaunsudrabiņa
iela). Tajā bijuši četri cilvēki. Borisa Kapeļušņika ģimenes ienākumu avots
bijis veikals, kas atradies tai pašā ēkā, kurā tā dzīvoja.
1941. gadā evakuējās Nahama Švarcmane, iespējams, ka vēl kāds. Vācu okupācijas
laikā ebrejiem nācās nēsāt dzeltenas sešstaru zvaigznes. Pārējiem iedzīvotājiem
ar ebrejiem kontaktēties aizliedza. Kad Ābrams Švarcmans salīcis gājis pa ielu, šķitis,
ka viņš grib sarauties vēl mazāks, lai neviens viņu nepamanītu. Alberta Traskovska
atceras, ka kaimiņu bērni turpinājuši satikties ar Frumu un Joski Švarcmaniem. Tikai
Kārlis Jerševskis un Bambers staigājuši pa ielām un pieskatījuši, lai ciemata iedzīvotāji
ievērotu “jauno kārtību”. Ā. Švarcmans sestdienās, kā ierasts, veltījis sevi lūgšanām, bet
laikam juties apdraudēts. Viņš lūgšanu grāmatu aiznesis kaimiņam katolim Františekam
Traskovskim un teicis: “Pan Franka, lai tā paliek pie jums. Ja palikšu dzīvs, paņemšu.
Varbūt izdosies to saglabāt.”
Dažas dienas pirms nošaušanas Kapeļušņiku ģimeni aizdzina uz Švarcmanu
mājām. Ābrams paspējis ieskriet pie Traskovskiem un atdot Františekam svečturi. “Pa-