Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

280 Novadpētnieka vākums
Neretas sešklasīgās pamatskolas skolotāji 1940. gada janvārī. No kreisās puses pirmajā rindā:
1. – L. Kalniņa, 2. – uzvārds nav zināms, 3. – M. Zemīte, 4. – H. Jurkovska. Otrajā rindā:
1. – E. Krots, 2. – Bite, 3. – A. Jurkovskis, skolas pārzinis, 4. – Lazars Mullers (dz. 1909. g.),
rabīns, 5. – M. Laimiņa-Eiknuse
No Neretas novadpētnieka M. Bukas arhīva
visus savāca miesta centrā un tad dzina uz četrus kilometrus attālo Pilkalni. No turienes
neatgriezās neviens. Domāju, ka izglābās Langes, laikus izbrauca no Neretas. Langes
kundzi pēc kara es satiku Jēkabpilī. Šķiet, ka atmiņa neviļ. 17
Ilggadējais Neretas ciema padomes priekšsēdētājs, arī sibīrietis, Tālis Zālītis:
No jaunajiem Jakobsoniem viens, augumā mazāks, no Pilkalnes aizbēdzis. Pēc kara
strādājis Jēkabpilī par gaļas izcirtēju un atbraucis pie sodu izcietušā Mucenieka,
lai parāda, kur guļ radi Jakobsoni. Saruna un notikumu rekonstrukcija bijusi asa
un traģiska, Pēteris Mucenieks pēc tam tiešām pakāries. Ne jau visi iesaistījās šajos
briesmu darbos. Es vienmēr atceros savu tēvu, kurš šai bezvaras un visatļautības
laikā prata norobežoties no noziegumiem, ar skarbiem padomiem vienu otru
paglābt no vēlākajiem nāvessodiem, piemēram, Šteinbergu. Vēlāk – jau pēc visiem
lielajiem un partizānu kariem, kad es apsekoju tās nāves kūtis, redzēju ambrazūru,
caur kuru ar ložmetēju šauti nelaimīgie, arī sienu, ložu sakapātu. Šāvēji, pēc daudzu
nostāstiem, bijuši: Arnolds Smilktiņš, Kārlis Kaņepājs, Juris Freimanis (Jurka Grāmalts),
kāds Linde. Pie ložmetēja Linde bijis pirmais numurs, Smilktiņš – otrais. Padevis
patronlenti [..] Es savos valdīšanas gados Smiltaines kapos panācu, ka uzstāda pieminekli
gan nogalinātajiem Neretas padomju t.s. aktīvistiem, gan arī tur apglabātiem