Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

376 Holokaustu pārdzīvojušā liecība
25 Zasenhofa [Sassenhof] – vāciskais Zasulauka nosaukums.
26 Ļusja – E. Rivoša sievas draudzene Ludmila Znotiņa (1907–1978), ar kuru E. Rivošs pēc nacistu
izdzīšanas no Rīgas 1945. gadā apprecējās.
27 Alberts Danckops (1911–?) – bijušais Latvijas armijas leitnants, mācījās Latvijas Universitātes
Medicīnas fakultātē (iestājās 1931. gadā, atsāka studijas 1943. gadā). Kopš 1941. gada
1. oktobra brīvprātīgi atradās latviešu policijas bataljonā, Rīgas geto ārējās apsardzes priekšnieks
(apstiprināts šajā amatā 1942. gada 16. februārī). No 1942. gada 12. maija līdz 1943. gada
13. novembrim atradās frontē, kur 1942. gada 17. oktobrī pie Ļeņingradas tika ievainots, bet
palika kara daļā. Kara beigās aizbēga ar hitleriešiem. Pēc dažām ziņām miris 20. gadsimta
90. gados Kanādā.
28 Vernichtungsaktion (vācu val.) – iznīcināšanas akcija.
29 Luftwaffe (vācu val.) – nacistiskās Vācijas Gaisa karaspēks.
30 Oberjude (vācu val.) – vecākais ebrejs, darba komandas vadītājs no ebreju vidus.
31 “Kuzņecovka” – Kuzņecova porcelāna fabrika, kas atradās Rīgā, Maskavas ielā 259.
32 MOPR – Международная организация помощи борцам революции (Starptautiskā organizācija
palīdzības sniegšanai revolucionāriem). Izveidota 1922. gadā Maskavā, starptautiskā mērogā
darbojās līdz Otrajam pasaules karam. MOPR sniedza materiālu, morālu un politisku palīdzību
komunistisko organizāciju dalībniekiem. Latvijā līdz 1940. gadam nelegāli darbojās MOPR sekcija
“Sarkanā palīdzība”.
33 Makss Vands 20. gadsimta 30. gados uz Latviju emigrēja no Vācijas.
34 Izja Frīdmans – E. Rivoša palīgs geto mūrniecības darbos.
35 Domāta vācu režisora Georga Vilhelma Pabsta (1885–1967) 1930. gadā pēc Ernsta Johansena
darba uzņemtā filma “Westfront 1918” (“Rietumu fronte 1918”). Šī pacifistiska satura filma bija
pretstats kopējam tālaika vācu kino virzienam.
36 Staraja Rusa – pilsēta Krievijā (tolaik Ļeņingradas apgabalā), kurai pretuzbrukumā pret vāciešiem
pēc Maskavas kaujas 1942. gada janvārī–februārī pietuvojās padomju karaspēks un radīja draudus
aplenkt vācu 16. armiju, taču pilsētu atkarot toreiz neizdevās.
37 Rīgas geto ieslodzīto pirmās iznīcināšanas akcijas gaitā uz geto ielām palika aptuveni 800 nogalināto.
38 Kopfschuss (vācu val.) – šāviens galvā.
39 Sibīrijas armija – no Tālajiem Austrumiem pārdislocētās Sarkanās armijas daļas, kuras 1941. gada
nogalē piedalījās Maskavas aizstāvēšanas kaujās un pretuzbrukumā vācu armijai.
40 Aufmachen, Schweinehunde, oder wir schießen! (Vācu val.) – Atveriet, lopi, vai mēs šausim!
41 Runa ir par Vecajiem ebreju kapiem, kas Rīgā pastāvēja kopš 1725. gada Maskavas forštatē
starp Samarina (tagad Lomonosova) un Maskavas ielu. 1883. gadā uzcēla kapsētas vārtus, bet
vēlāk kapsētas teritoriju apjoza ar ķieģeļu sētu. 1903. gadā kapsētā uzcēla lūgšanu vietu, bet
1905. gadā – kapliču (arhitekts Pauls Mandelštams). 1941. gada 4. jūlijā tika nodedzinātas visas
kapsētā esošās būves. Geto laikā tā bija viena no “pārkāpēju” soda vietām. Kopā ar nošautajiem
geto ielās un pa ceļam uz masu nošaušanas vietām Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī,
kā arī geto pretošanās grupas dalībniekiem (1942. gada 31. oktobris) tajā apbedīti apmēram
2000 geto ieslodzīto (kapsēta ietilpa tā teritorijā). Kapsēta nav saglabājusies. 1960. gadā kapu
plāksnes nojauca un kapsētas vietā ierīkoja Komunistisko brigāžu parku. 1994. gadā tur uzstādīts
piemiņas akmens un tika atjaunots nosaukums – Vecie ebreju kapi.