Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Dzintars Ērglis
Holokausts Krustpils pagastā 1941. gada vasarā:
Piejūtu un Smanu sādža
Par holokausta norisi Latvijas provincē publicēts jau ievērojams skaits pētījumu un atmiņu.
1 Vairākos darbos apskatīta arī ebreju slepkavošana Jēkabpils apriņķa Krustpils
pilsētā un Krustpils pagastā, 2 tomēr daudzās Latvijas apdzīvotajās vietās holokausts
joprojām nav pētīts.
1935. gadā Krustpilī dzīvoja 1043 ebreji (28,52 procenti pilsētas iedzīvotāju). 3 Provinces
ebrejiem vācu okupācijas laikā nebija gandrīz nekādu izredžu izbēgt no nāves.
Nav ziņu, ka kaut viens ebrejs Krustpilī būtu pārdzīvojis nacistu okupācijas laiku. Krustpils,
Gostiņu un Pļaviņu pilsētas un to tuvākās apkārtnes ebrejus 1941. gada 1. augustā
netālu no Krustpils Kaķīšu purvā noslepkavoja no Rīgas atbraukušie Viktora Bernharda
Arāja (1910–1988) vadītās komandas locekļi un vietējie pašaizsardzībnieki. 4 Tomēr ne
jau visu Krustpils ebreju dzīvības tika izdzēstas Kaķīšu purvā. Zināmi vairāki atsevišķu
ebreju noslepkavošanas gadījumi 1941. gada vasarā gan pirms, gan pēc akcijas Kaķīšu
purvā. Šajā rakstā, balstoties uz Latvijas Valsts arhīva materiāliem, analizēta ebreju
nogalināšana Krustpils pagastā pie Piejūtu un Smanu sādžas. Līdzīgi notikumi risinājās
arī Krustpils pilsētas ebreju kapos, Spuņģēnu mežā, Maksinu, Daukstes, Variešu
u.c. sādžu apkārtnē. Diemžēl pēckara tiesu izmeklēšanā ne jau par visiem atsevišķu
ebreju noslepkavošanas gadījumiem padomju represīvo iestāžu izmeklētāji nopratināja
lieciniekus, bet citus vēstures avotus nav izdevies atrast. Mūsdienās – 65 gadus pēc
šiem notikumiem – iegūt liecības vairs nav iespējams.
Ebreju slepkavošana Piejūtu sādžā
Piejūtu sādža atrodas apmēram piecus kilometrus no Krustpils. 1941. gada vasarā
pie Annas Veinbergas (1881–?), 5 kurai Piejūtos piederēja māja, dzīvoja četri Krustpils
ebreji. Viņus Piejūtu sādžas apkārtnē noslepkavoja vietējie kolaboracionisti – pašaizsardzībnieki
Jānis Avotiņš (1909–?) no Ļamānu sādžas, Osvalds Kalniņš (1910–1946)
no Ķūģu sādžas, Pēteris Stars (1908) un Vladimirs Loms (1922) no Dūcānu sādžas.
Slepkavas paši negribēja aprakt nošautos, tāpēc pavēlēja to izdarīt Piejūtu sādžas
185