Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

188 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Ne viņu [ebreju] uzvārdus, ne vārdus tagad neatceros, jo viņi pie manis dzīvoja ļoti
īsu laiku. [Bija] māte, apmēram 35 gadus veca, ar 14–15 gadu vecu dēlu, otra sieviete
apmēram 30 gadu veca, trešā no 65 līdz 70 gadiem.” 10
Arī A. Veinbergas dēls V. Veinbergs, kurš 1958. gadā dzīvoja Salaspilī, liecināja,
ka nezina neko vairāk kā vien to, ko māte teikusi pirms četrpadsmit gadiem: “.. Vācu
okupācijas sākumā 1941. gada vasarā jūlija beigās un augusta sākumā pie manas
mātes Veinbergas Annas apmēram 10 (desmit) dienas Piejūtu mājās dzīvoja ebreju
tautības personas, trīs sievietes un zēns, kuru uzvārdus es nezinu. Viena no sievietēm
bija vecāka gadagājuma, divas citas – vidējos gados, bet zēns apmēram 15 gadu vecs.
Šīs trīs ebrejietes un zēnu mana māte paņēma pie sevis Piejūtu mājās no Krustpils
pilsētas sezonas darbiem, kā ganīt lopus un izravēt lauku [..]
Es personīgi nezinu, kas arestēja un aizveda uz nošaušanu pie mums mājās dzīvojošās
trīs ebreju sievietes un zēnu. Nezinu arī, kādos apstākļos tas notika. Acīmredzot
tas notika, kad vēl gulēju. Turklāt tās trīs ebreju tautības sievietes un zēns pie mums
mājās neatradās kopā ar mani vienā istabā, bet, pēc manām domām, viņi atradās klētī
blakus mājai.” 11
Diemžēl arī citi liecinieki nezināja ne ebreju vārdus, ne arī viņu vecumu.
P. Grāvītis 1944. gadā liecināja, ka divas sievietes bijušas apmēram 30 gadu vecas,
viena apmēram 70 gadu, bet zēns 15 gadu vecs. 12 1958. gadā P. Grāvītis apgalvoja, ka
vienai ebrejietei bijis apmēram 60–70 gadu, divas – vidējos gados, bet zēns apmēram
10–12 gadu vecs. P. Grāvītis bija redzējis vecāko sievieti Piejūtos ganām A. Veinbergas
lopus, bet vienu no jaunākajām sievietēm strādājam A. Veinbergas mājā. 13
I. Daukstem-Saliņam 1944. gadā šķita, ka ebreju zēns bijis 14–15 gadu vecs,
bet sieviešu vecumu neminēja. 14 1958. gadā I. Daukste-Saliņš uzskatīja, ka viena
no sievietēm bijusi apmēram 70 gadu veca, pārējās divas vidējos gados, bet zēns –
12 vai 14 gadu vecs. 15
Nošaušanas dienā ar pistolēm apbruņotie J. Avotiņš un O. Kalniņš agri no rīta
vispirms ieradās Dūcānu sādžā, kur pavēlēja V. Lomam un viņa kaimiņam P. Staram
apģērbties, paņemt šautenes un nākt līdzi. Četratā devušies uz apmēram pusotra
kilometra attālo Piejūtu sādžu, kur vispirms izrīkoja vietējos zemniekus nošauto aprakšanai.
Dokumentos nav informācijas, kurš tieši pašaizsardzībniekiem devis pavēli
noslepkavot Piejūtu ebrejus.
Pie Piejūtu sādžas iedzīvotāja P. Grāvīša uz mājām ap saullēktu atnāca divi akcijas
dalībnieki – P. Stars un J. Avotiņš vai O. Kalniņš, kurš tieši, to P. Grāvītis neatcerējās.
Kāds sacījis, lai P. Grāvītis seko viņiem ar lāpstu kaut kādam darbam. P. Grāvītis aizbildinājies,
ka viņam jāpļauj siens, bet tie uzstājuši, lai ņem lāpstu un nāk līdzi viņiem,
piebilzdami, ka ilgi viņu neaizkavēs. P. Grāvītis bijis spiests pakļauties, apģērbies,
paņēmis lāpstu un gājis kopā ar akcijas dalībniekiem.