Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Andrievs Ezergailis. Six Versions of the Holocaust in Latvia
Andrievs Ezergailis
Sešas versijas par holokaustu Latvijā
Kopsavilkums
Pieejot holokausta literatūrai historiogrāfiski, var konstatēt, ka par holokaustu Latvijā
pastāv sešas versijas, kas, ja ne pilnīgi atšķirīgas, tad tomēr ir dažādas. Triju versiju izcelsme
ir meklējama Vācijā, divu – Padomju Savienībā/Krievijā un viena starp holokaustu
pārdzīvojušiem ebrejiem Izraēlā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Latvijā. Redzam, ka piecas
no šīm versijām ir radušās valstīs ar imperiālistiskām ambīcijām. Pirmās divas versijas
radās nacistiskajā Vācijā jau pašā holokausta sākumā – laikā, kad ebreju iznīcināšana tikko
bija sākta. Atskatoties: ir loģiski, ka pirmie, kas būtu gribējuši atstāt savu pēdu nospiedumus
pasaules domā, bija nacistiskās Vācijas sabiedroto attiecību veicināšanas biroji, kas
attīstīja tā saukto kaimiņu tēzi, ka nevis vācieši, bet gan vietējie Austrumeiropas iedzīvotāji
bija tie, kuri nogalināja vietējos ebrejus. Šo versiju jau pašā kara sākumā izplatīja dažādi
vācu, diplomātus neizslēdzot, funkcionāri. Viņu uzdevums bija sacerēt fiktīvus ziņojumus
un tos izplatīt gan starp vietējiem iedzīvotājiem, gan ārzemniekiem. Šo uzskatu izplatīja
arī nacistu kinožurnālisti nedēļas apskatos.
Trešā versija ir ietverta Valtera Štālekera Einsatzkommando A komandanta slepenajos
ziņojumos, kas tika sūtīti no slepkavošanas vietām uz komandas (RSHA) mītni Berlīnē.
Propagandas versija sāka savu ceļojumu jau kara sākumā, bet V. Štālekera ziņojumi nonāca
pasaules apziņā tikai pēc Otrā pasaules kara Nirnbergas prāvas kontekstā. Šiem ziņojumiem
bija liela nozīme Nirnbergā, kā arī vēlāk nacistu kara noziedznieku notiesāšanā Vācijā. Ja
pirmās versijas īpatnība ir tā, ka tajā nav reģistrēta vāciešu klātbūtne, tad V. Štālekera
versijā galvenie aktīvisti ir tieši vācieši – V. Štālekera padotie. Vietējie pašaizsardzībnieki,
ja pieminēti, tad tikai kā pavēļu izpildītāji.
Ceturtā versija ir meklējama pēckara tiesu procesos Vācijā. Kad demokrātiskā
sistēma pēc kara Vācijā bija nostabilizējusies, prokuratūras uzsāka plašu kara noziegumu
izmeklēšanu, starp tiem arī tos, kas nodarīti Latvijā. Hamburgas un Hannoveres zemes tiesu
savāktie dokumenti varbūt ir galvenie, kas varētu interesēt Latvijas vēsturniekus. Hamburgā
bez Viktora Arāja vēl izmeklēja un tiesāja vairākus desmitus vāciešu, starp tiem Jānki,
Maivaldu, Besekovu un Degenhartu. Lai gan prokuroru un vēsturnieku pieejas nav pilnīgi
identiskas, tās tomēr ir līdzīgas. Prokurori izvairās no vispārinājumiem, bet iedziļinās lietu
detaļās. Dokumentus un liecības izsijā un pārbauda. Tiesu dokumenti pamatā dod impulsu
racionālam, lai gan šauram vēstures stāstījumam, kas galvenās līnijās ir tuvs V. Štālekera
holokausta versijai. Izmantojot šos dokumentus, var atklāt vācu pavēļu tīklu.
Arī padomju iestādes ir atstājušas vienu propagandistisku un vienu tiesisku versiju.
Jau pirms kara beigām padomju iestādes sāka izmeklēt nacistu kara noziegumus atkarotajos
apgabalos. Šai izmeklēšanai bija divi virzieni – viens vispārējs, otrs specifisks. Lai
81