Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Elmāra Rivoša atmiņas
komandas utt. Rīgā Judenrat izveidoja 1941. gada augustā vēl pirms geto, oficiāli to sauca par
Žīdu komiteju, to vadīja advokāts Mihails Eļjašovs. Gandrīz visi komitejas biedri vēlāk gāja bojā
kopā ar citiem geto ieslodzītajiem. Judenrat atradās bijušajā 11. Rīgas ebreju skolas ēkā Lāčplēša
ielā 141 (kopš 1995. gada tajā atkal atrodas ebreju skola).
7 Nata Bekere (bij. Berlina) pirms izsūtīšanas uz geto viena ar mazu bērnu un aklu māti dzīvoja
Pārdaugavā, Dārza ielā.
8 Dima – E. Rivoša dēls Vladimirs Rivošs (1937–1941).
9 Faktiski 1941. gada 29. novembrī.
10 Aļa – E. Rivoša sieva Olga Rivoša, dzim. Gureviča (1908–1941).
11 Magariks – E. Rivoša bijušais skolasbiedrs, kurš Rīgas geto dzīvoja E. Rivošam kaimiņos kopā ar
sievu, sešgadīgu dēlu un sievasmāti.
12 Omnia mea mecit porto (lat. val.) – Visu savu mantu nesu līdzi.
13 Čārlijs – Rivošu ģimenes suns.
14 Lidija – E. Rivoša meita (1940–1941).
15 Capkins – Rivošu ģimenes kaķis.
16 Frīdmans – iecirkņa sētnieks Rīgas geto.
17 “Lentotie” (jidišā bendldike – cilvēki ar apsējiem) – latviešu palīgpolicija un geto ārējā apsardze,
ģērbta civilajā vai bijušās Latvijas armijas apģērbā ar zaļu lenti uz piedurknes.
18 Pas (franču val.) – dejas solis.
19 Silva Budo (dzim. Rozenberga) – Rīgā pazīstama dejotāja un horeogrāfe.
20 Grigorijs Jakovļevičs Ramms – E. Rivoša paziņa, par kuru viņš atmiņu nodaļā “Beigu sākums” raksta:
“[..] Tas ir estēts šī vārda tiešākajā nozīmē. Viņam tagad [1941. gadā] ir gadu septiņdesmit. Neskatoties
uz to, viņa ūsas arī tagad ir saķemmētas un piekrāsotas. Viņš ir krievu 1900.–1905. gada
inteliģenta tips. Saku, tieši krievu, jo tas ir tas tips. Jaunībā bija garā revolucionārs, pēc tam – idejisks
skolotājs (arī es pie viņa iemācījos lasīt un rakstīt). Atvaļinājumu pavadīja kā tūrists. Pompeju,
Kapri, Luvru atceras ar asarām acīs. Turklāt viņam eksistē māksla, grāmatas, sapnis par ideālu
sieviešu skaistumu. Gleznu pazinējs, vienas no Rīgas labākajām sena mākslinieciska porcelāna
kolekcijām īpašnieks.”
21 Samuils Ļvovičs – E. Rivoša sievastēvs Samuils Ļvovičs Gurevičs.
22 Stanke – vācu leitnants.
23 O. Tuhels – vācu feldfēbelis.
24 E. Rivošs atmiņu nodaļā “Beigu sākums” raksta: “Liza Rakuzina ar vīru vairākus gadus dzīvoja
pie Aļas vecīšiem Antonijas ielā. Viņa ir trausla, maza sieviete – kā meitene. Viņas vīrs ir milzīgs
vīrietis, viņš viņu lutināja, un abi viens otru dievināja. Viņu sapnis bija bērns, bet viņai tāda nevarēja
būt vārgās veselības dēļ. Padomju varas gadā viņi tomēr sadūšojās, un viņa pēc dažām
nedēļām gaida bērnu. Viņas vīrs bija idejisks boļševiks, bija tāds pats brīvprātīgais kā es, bet viņš
neatgriezās. Liza cer, ka viņš ir Savienībā. Esmu pārliecināts, ka viņa tur nav. Liza ar māti un vēl
vienu sievieti dzīvo maziņas, pussapuvušas vienstāva mājiņas virtuvītē. Viņas to “izremontēja”,
nolīmējot sienas ar avīzēm. Ūdens un tualete, protams, ir pagalmā. Istabiņā ir arī plīts, vispār tā ir
leļļu virtuvīte. Tomēr Liza ir malacis, viņa ir mundra un, par spīti visam, grib dāvāt Herbertam [vīram]
bērnu. Viņas mātei Rīgā bija pazīstams skaistuma salons – Tokel. Lai cik dīvaini arī būtu, geto viņa
turpina ar to nodarboties. Krāso dāmām matus, taisa sejas masāžu utt. Viņa saka, ka cer par savu
darbu saņemt pietiekami daudz produktu, lai varētu paēdināt sevi, meitu un gaidāmo mazdēlu.”
375