Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

202 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
M. Lomas iesnieguma dēļ V. Loma krimināllietu pārskatīja, un 1958. gada 18. oktobrī
Latvijas PSR MP VDK priekšsēdētājs ģenerālmajors Jānis Vēvers (1899–1978) apstiprināja
tiesas lēmumu par V. Loma etapēšanu no Noriļskas uz Rīgu. 84 Tātad V. Loms
1958. gadā pratināšanas laikā atradās ieslodzījumā Rīgā Latvijas PSR IeM cietumā
nr. 1, bet tieši šajā laikā otrreiz tika arestēts J. Avotiņš un sākta viņa krimināllietas
izmeklēšana.
Latvijas PSR prokurora palīdzes uzraudzībai pār izmeklēšanu valsts drošības
orgānos justīcijas padomnieces Žilinas 1958. gada 22. aprīļa lēmums bija noraidošs.
Pēc Žilinas domām, papildu pārbaudē noskaidrots, ka V. Loms nacistu okupācijas laikā
1941. gadā piedalījies cilvēku arestos un slepkavošanā, ko V. Loms atzina pratināšanās
1958. gada februārī un aprīlī, šos faktus apstiprināja arī iztaujātie liecinieki P. Grāvītis
un I. Daukste-Saliņš. Tātad V. Loms ticis notiesāts pareizi un nav pamata mainīt spriedumu.
Pēc KpK 428. panta Žilina nolēma uzraudzību V. Loma lietā pārtraukt, mātes
lūgumu atteikt un to paziņot lūdzējai. 85
Osvalda Kalniņa un Pētera Stara liktenis
Informācijas par O. Kalniņu ir maz. Viņš bija Krustpils pagasta Ļamānu sādžas iedzīvotājs,
Latvijas Republikas laikā sastāvēja Aizsargu organizācijā, bet nacistu okupācijas
laikā – šucmaņos. 86 Pēc 1935. gada ceturtās tautas skaitīšanas datiem, O. Kalniņš bijis
laukstrādnieks. 87 1941. gada vasarā viņš iestājās Krustpils pašaizsardzības grupā 88 un
piedalījās ebreju slepkavošanā Kaķīšu purvā. 89 1941. gada rudenī O. Kalniņš dienēja
policijas palīgdienestā, 90 bet 1942. gada jūnijā – Jēkabpils apriņķa policijas 2. apsardzes
rotā. 91 Viņš netika tiesāts; 1946. gada 24. jūnijā miris ar plaušu tuberkulozi. 92
O. Kalniņa māte Eda Kalniņa (1881–?) no Ķūģiem 1958. gadā liecināja, ka viņas
dēls Osvalds un viņa sieva dzīvojuši Kurzemē, O. Kalniņš miris 1946. gadā ar plaušu
tuberkulozi, apglabāts Krustpils rajona Ezeriešu ciema padomes Kondratu kapsētā. 93
P. Stars dzīvoja Krustpils pagasta Dūcānu sādžā kaimiņos V. Lomam. Lai gan viņš
Latvijas Republikas laikā uzvārdu Grīnfelds mainīja uz Stars, vietējie iedzīvotāji viņu
turpināja saukt vecajā uzvārdā – par Grīnfeldu. Latvijas Republikas laikā P. Stars bija
Aizsargu organizācijas dalībnieks, nacistu okupācijas laikā sastāvēja pašaizsardzībā,
vēlāk šucmaņos. 94
1944. gada 8. septembrī V. Loma krimināllietā kā liecinieku nopratināja P. Stara
tēvu Pēteri Grīnfeldu (1873–?), kurš pastāstīja, ka P. Stars bijis aizsargs un apsargājis
ceļus, bet 1943. gada februārī ticis mobilizēts vācu armijā. 1944. gada maijā P. Grīnfelds
bija saņēmis vēstuli no dēla, kurš ievainots atradies Madonā hospitālī. 95
P. Stara brālis Kārlis Stars (1911) no Piejūtu sādžas paskaidroja, ka ģimenei bijis
cits uzvārds – Grīnfelds, taču, tā kā tas ir vācisks, viņa vecāki 1938. gadā ar Iekšlietu