Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Aivars Stranga. Holokausta vēstures pētniecība un holokausta piemiņa Latvijā
slepkavu, milzīgi daudz upuru (ebreju masveida iznīcināšana Kijevā, Babijarā, 1941. gada septembrī
un Rīgā, Rumbulā, 1941. gada novembrī–decembrī, ko izplānoja un vadīja viens cilvēks – SS un
policijas ģenerālis Frīdrihs Jekelns un kur slepkavošanu – šaušanu īstenoja labi ja 20–30 cilvēku, ir
šaušalīgākais piemērs visā vācu okupācijas laikā Austrumu frontē). Otrkārt, K. Braunings pierāda,
ka masveida slepkavības bez iebildumiem bija gatavi īstenot “parastie ļaudis” – rezerves policisti
tuvu pusmūžam, no kuriem gandrīz neviens nebija bijis nacistu partijas biedrs un kuru vairākums
nāca no Hamburgas – pilsētas, kas pazīstama ar savām kreisi sociāldemokrātiskajām tradīcijām un
relatīvi vājāku atbalstu nacistiem. Parasti ļaudis – ļoti efektīvi slepkavas.
2 Browning Ch. R. The Origins of the Final Solution, Preface.
3 Stranga A. Holokausta pētniecības problēmas // Holokausta izpēte Latvijā: Starptautisko konferenču
materiāli, 2003. gada 12.–13. jūnijs, 24. oktobris, Rīga, un 2002.–2003. gada pētījumi par holokaustu
Latvijā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 12. sēj.). – Rīga, 2004, 27. lpp.
4 Z. Jakuba darba paplašināto versiju sk.: Jakub Z. I. V te dni: Iz istoriji Daugavpilskogo geto // Jevreji
v Daugavpilse. Istoričeskije očerki. – Daugavpils, 1993, s. 287–396.
5 Muzejs, kurš savu darbību atmodas gados sāka kā viena cilvēka – Marģera Vestermaņa pašaizliedzīgā
darba rezultāts un ilgu laiku – īpaši zinātniskās izpētes jomā – darbojās gandrīz tikai kā viņa
lolojums, tagad ir kļuvis par valsts akreditētu iestādi, kura juridiski atrodas Latvijas ebreju kopienas
pārvaldījumā, garantē savākto unikālo materiālu saglabāšanu un kurā strādā jau jauna pētnieku
paaudze.
6 Sīkāk par glābējiem sk.: Stranga A. Holokausta pētniecības problēmas, 24. lpp.; sk. arī jaunāko
darbu, veltītu Žanim Lipkem: Zilbermans D. Kā zvaigzne tumsā: Atmiņas par Jāni (Žani) Lipki / Red.
un papild. M. Vestermanis. – Rīga, 2005, 86. lpp.
7 Sk., piemēram, Paula Raudsepa plašu publikāciju par liepājniekiem Robertu Sedolu un viņa sievu
Annu, kuri izglāba 11 ebreju, slēpjot viņus pagrabā pašā Liepājas centrā. Raudseps atceras arī
to, ka padomju okupācijas vara pēc kara strupi noraidījusi izglābto ebreju lūgumu piešķirt Annai
Sedolai lielāku pensiju. Tā bija tipiska padomju režīma nostāja gan pret ebreju glābējiem, gan izglābtajiem
ebrejiem, kuru izdzīvošana vien jau izraisīja lielas aizdomas. – Raudseps P. Linkimera
dienasgrāmata // Sestdiena, 2004, 5.–11. jūn., 38.–41. lpp. – Sporta vēstures pētnieks Ivars Ošiņš
ir uzsvēris pazīstamā Latvijas sportista Artura Motmillera lomu ebreju glābšanā Rīgā. – Latvijas
Avīze, 2005, 19. marts, 28. lpp.
8 Rancāne A. Cilvēku glābējas // Diena, 2005, 4. jūl. – Lai arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes vārds Latvijā
jau labi pazīstams, atzīstama ir pētnieku gatavība iepazīstināt sabiedrību ar daudz mazāk zināmiem
Ž. Lipkes palīgiem, bez kuriem viņš nespētu izglābt vairāk kā 50 cilvēku. Tie bija Rīgas šoferi Jānis
Briedis un Kārlis Jankovskis, strādnieki Edgars Zande, Andrejs Graubiņš (gāja bojā Dahavas koncentrācijas
nometnē), Dobeles pagasta vecākais Vilis Bīnefelds, Dobeles slimnīcas galvenais ārsts
Edgars Francmanis, zemnieki Fricis Rozentāls ar dēliem Bruno un Edgaru un citiem. – Neiburgs U.
Lielais Žanis // Mājas Viesis, 2005, 8. jūl.
9 Sk., piemēram, jau diezgan senu, bet joprojām pietiekami nozīmīgu darbu: Aly G., Heim S. Architects
of Annihilation. Aushwitz and the Logic of Destruction. – London, 2003 (pirmais izdevums Vācijā
nāca klajā 1991. gadā).
10 Browning Ch. R. Op. cit., 227., 261., 291., 294. lpp.
11 Vīksne R. Ebreju iznīcināšana Aucē 1941. gada jūlijā // Holokausta izpētes jautājumi: Starptautiskā
semināra referāti, 2001. gada 29. novembris, Rīga, un 2001.–2002. gada pētījumi par holokaustu
25