Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Grigorijs Smirins. Rīgas ebreji nacistiskās okupācijas laikā
vāciešu un poļu spēkiem. Ieslodzītos atveda no Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnes
(30 kilometru uz ziemeļiem no Berlīnes), kuras režīms bija tāds pats kā citās
nacistu koncentrācijas nometnēs. 229 Sākotnēji 2000 ieslodzītajiem paredzētā nometne
kalpoja kā vēl dzīvo Latvijas ebreju reģistrācijas centrs un apmešanās vieta ebrejiem,
kuri mitinājās “kazernirungos” dažādās pilsētas vietās darba pārtraukumu laikā. Uz
“Kaiserwald” vēlāk pārvietoja arī lielāko daļu Liepājas (apmēram 800 230) un Daugavpils
ebreju (ap 300 231), kur geto bija slēgti. Rīgas geto gūstekņus pārvietoja uz Mežaparku
pēc tam, kad 1943. gada 21. jūnijā H. Himlers izdeva pavēli par visu geto likvidāciju. 232
Pirmās divas grupas uz Mežaparku pārvietoja kājām jūlijā, bet pēc tam gūstekņus pārveda
ar automašīnām. Līdz jūlija beigām uz Mežaparku pārveda aptuveni 5000 ebreju.
Līdz 21. augustam uz šo nometni nosūtīja 7874 geto iemītniekus. Līdz oktobra beigām
Mežaparkā nonāca geto ebreju lielākā daļa. Pēdējā pārvietošana notika 2. novembrī, un
šo datumu pieņemts uzskatīt par Rīgas geto slēgšanas dienu. 233 Mežaparka nometnes
komandants bija SS oberšturmbanfīrers A. Zauers. 234 Nometnē bija trīs vīriešu un trīs
sieviešu barakas, telpa slimniekiem, apģērbu noliktava ar šūšanas darbnīcu, kalēja,
kā arī citas darbnīcas, neliels radiomehāniskais cehs. 235 Kad ebreji no geto ieradās
nometnē, šeit viņus sagaidīja bīstami kaimiņi – vācu un poļu kriminālnoziedznieki, kuri
būvēja nometni. 236 1943. gada decembrī kriminālnoziedzniekus aizsūtīja atpakaļ uz
Vāciju. 237 Mežaparka nometnē bija ievietoti ebreji no Viļņas (apmēram 1700 sieviešu
un 80 vīriešu 238 ) un Čehijas. 1944. gada aprīlī tur atradās liels skaits ebreju sieviešu no
Ungārijas. Geto palika tikai dažas darba komandas, sirmgalvji un bērni, un personāls,
kas viņus apkalpoja. 1943. gada 2. novembrī vecos cilvēkus, bērnus līdz 10 gadu
vecumam, skolotājus, slimniekus un ieslodzītos, kuri nevēlējās tikt šķirti no bērniem,
aizveda uz Osvencimu. Iespējams, ka viņu skaits pārsniedza 2000 cilvēku, 239 no kuriem
līdz galapunktam nonāca aptuveni 800, pārējie gāja bojā. 240
Mežaparka koncentrācijas nometnes filiāle bija darba nometne “Lenta”, ko izveidoja
tāda paša nosaukuma tekstilfabrikas korpusos Pārdaugavā, kur dažādos laika periodos
atradās 600–1000 ieslodzīto ebreju (komandants F. Šervics). Otra tās filiāle bija Strazdu
muižas koncentrācijas nometne Juglā. Tur ebreji papildu saimniecības ēkām bija izvietoti
arī netālu esošajā tekstilfabrikā. Maksimāli tajā atradās apmēram 2000 gūstekņu.
Pirms nometnes slēgšanas no 1800 tās iemītniekiem 1300 iznīcināja. Nogalināja visus,
kas bija vecāki par 30 un jaunāki par 17 gadiem. 241 Pārdaugavā, Ūdens ielā, atradās
ādas fabrika ar kravas automašīnu garāžu. Arī tur tika turēti ebreji – gan vīrieši, gan
sievietes. 242 Koncentrācijas nometnes “Kaiserwald” filiāles ārpus Rīgas, kur tāpat atradās
ieslodzījumā arī Rīgas ebreji, bija “Dondagen I” (Dundagā) un “Dondagen II” (Popervālē,
tagad Talsu rajonā), nometne Meitene–Eleja un citas sīkākas nometnes.
1944. gadā masu slepkavību vietās Latvijā parādījās speciālas komandas, kuru
uzdevums bija izrakt un sadedzināt līķus. Tās bija padotas SS štandartenfīreram
105