17.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

250 Novadpētnieka vākums<br />

Ebreju nošaušanas dienā es saņēmu uzdevumu pārvest smagi ievainotos vācu<br />

kareivjus, bet Bitenieks šai laikā izdarīja apšaušanu. 25<br />

Iepriekš Tauriņš liecināja, ka Bitenieks bijis apsardzes priekšnieka Silenieka vietnieks.<br />

26<br />

Kara tribunāla sēdē liecināja arī bijušais Biržu pagasta laukstrādnieks Vilis Dāboliņš.<br />

Viņš, tāpat kā citi kolaboracionisti, no Jēkabpils novada aizbēdzis un strādājis par krāvēju<br />

Rīgas preču stacijā. 1941. gada 19. jūlijā ebreju slepkavošanas laikā viņš atradies<br />

Ļūdānu māju apsardzes ķēdē. Slepkavošana ilgusi pusotru stundu. Vēl Dāboliņš apliecināja,<br />

ka 19. jūlijā braucis uz Ļūdāniem kopā ar Pauli Biezo, Robertu Zariņu, Voldi<br />

Lakstīgalu un diviem vāciešiem. Vācieši šāvuši ebrejus ar rokas ložmetēju. 27<br />

Tiesāts arī bijušais Biržu laukstrādnieks Paulis Biezais. Viņš aresta laikā 1948. gada<br />

20. aprīli strādāja par krāvēju Rīgas preču stacijā. Apsūdzībā uzrādīts, ka viņš 19. jūlijā<br />

piedalījies Viesītes ebreju apšaušanā. Tribunāla sēdē Biezais savu dalību eksekūcijās<br />

kategoriski noliedza – viņš vispār neesot sastāvējis pašaizsargos. Citus “grēkus” –<br />

dienestu SS armijā, partizānu un sarkanarmiešu tvarstīšanu – atzina. Tomēr liecinieks<br />

T. Slacs apstiprināja, ka redzējis, kā Biezais septiņus vai astoņus ebrejus vedis uz<br />

purvu, no kurienes pēc tam atskanējuši šāvieni. Arī tiesājamais Dāboliņš liecināja, ka<br />

Biezais piedalījies ebreju slepkavošanā. 28<br />

Ilūkstes pagasta bijušais laukstrādnieks Imants Čibulis aresta brīdī 1948. gada<br />

11. maijā strādāja par mazbānīša konduktoru. Pēc apsūdzības slēdziena un Kara tribunāla<br />

materiāliem 1941. gada 19. jūlijā apsargājis Ļūdānu mājas. Nejauši nosūtīts uz<br />

Līvāniem, tur piedalījies 30 ebreju nošaušanā. Viņš sniedza svarīgu liecību.<br />

1941. gada 19. jūlijā, ebreju apšaušanas dienā, visiem pašaizsargiem bija pavēlēts<br />

ierasties štābā. Kad es tur ierados, priekšā bija visa grupas vadība. [..] visi pašaizsargi,<br />

skaitu neatceros, iesēdās kopā ar vadību automašīnā un aizbrauca uz Ļūdānu māju<br />

rajonu, kur mums paziņoja, ka ebreji tiks nošauti. [..] es aizbraucu ar velosipēdu, nokļuvu<br />

tur vēlāk. Mājas pagalmā atradās Neimanis, Bitenieks, kuri kaut ko rakstīja un<br />

atņēma ebrejiem vērtslietas. Tad viņus pārveda uz citu šķūni, no kurienes konvojēja<br />

uz nošaušanu. Tā kā es ierados vēlāk, nekādus uzdevumus nesaņēmu un stāvēju<br />

pagalma stūrī [..] nošāva ap 100 cilvēku.<br />

Tomēr liecinieks F. Tomaševs tribunālā liecināja, ka Čibulis 1941. gadā piedalījies<br />

ebreju slepkavošanā – nošāvis rabīnu. 29<br />

Vēl ebreju apsargāšanā, ne šaušanā piedalījies Elkšņu pagasta zemnieks Roberts<br />

Ozoliņš, arestēts Stendes pagasta celtniecības kantorī 1948. gada 10. jūnijā. Tribunāla<br />

sēdē viņš šo apsūdzību noliedza, bet atzīst, ka trīs dienas pēc ebreju slepkavošanas<br />

vienu dienu apsargājis nošauto mantas.<br />

Tāpat ebreju mantas sargājis Elkšņu pagasta zemnieks Jānis Knipiņš, arestēts savās<br />

mājās, un Viesītes pagasta zemnieks Pēteris Katens, arī arestēts savās mājās.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!