Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

288 Novadpētnieka vākums
Neviens no lietā minētajiem pārējiem pašaizsargiem nav reģistrējies emigrācijā,
tāpat nevienā pieejamā dokumentā nav pieminēts Zalves ebreju otras ģimenes – Kitaju
liktenis. Pēc daudziem telefonzvaniem beidzot autors sasniedza Zalves pastāvīgo
iedzīvotāju Ernu Ūdri.
Jā, es atceros tirgotāja Kitaja ģimeni. Tepat Kļaveniekos viņi turēja veikalu. Divi jau
gados un meita, laikam Braine. Vecīši jau padomju gadā kļuva tramīgi un aizbrauca,
laikam uz Jelgavu. Lietuvas tuvums baidīja, vai? Meita, nesen apprecējusies, ar vīru
palika, jo bija arī bērniņš. Viņus tad arī nošāva, kas un kur, nezinu... Runāja, ka vecais
Dāvīds Kitajs izglābies, laikus aizbēdzis uz Krieviju...
Dzimtsarakstu arhīvi Zalves pagastā no 1935. gada līdz 1941. gadam neviena
ebreju bērna dzimšanu neuzrāda. Tas nozīmē, ka jaundzimušais, tāpat kā Kitaju meitas
laulības, reģistrēts citur, visticamāk Jēkabpils pilsētā. Tas jānoskaidro nākamajā
pētījumā. Ja tas izdosies, uzzināsim Kitaju znota uzvārdu.
Telefonakcijas laikā par Zalves pagasta problēmām nācās traucēt novadnieka
Imanta Auziņa atmiņu atvarus. Viņš zināja par Calkovičiem, Kitaji no dzimtām mājām
tālu, neko neatcerējās. Toties pavēstīja par kārtējo glābšanu.
Man rados zīmējās jauktas laulības, māsīca Braina Šneidere. Viņi visi trīs sākumā
nokļuva Rīgas geto, tad māsīcu ar meitu izlaida, vīrs palika un gāja bojā Štuthofā. Abas
pēc tam slēpās gan pie mums Zalves Auziņos, gan Ārītēs – bija tādas mājas meža
vidū. Kad pagāja pirmā ziema, Brainu notvēra, bet tad jau vairs neslepkavoja, nosūtīja
uz koncentrācijas nometni Vācijā. To viņa izcieta un vēl tagad atceras... 38 Diemžēl pagaidām
kontaktus ar Šneideres ģimeni nav izdevies nodibināt.
Mazzalves pagasta ebreji
Mazzalve atrodas Lietuvas pierobežā, 1935. gadā reģistrēts 2000 iedzīvotāju, no tiem
deviņi ebreji. No viņiem viens – Marks Libermanis, koktirgotājs, kā pastāvīgu dzīvesvietu
uzrādījis Rīgu, Skolas ielu 10–4. Padomju gadā viņš jau nu koktirgotājs gan nebija un
no Skolas ielas dzīvokļa uz Dzeņu mājām Mazzalves pagastā nepārcēlās. 39
Šai pagastā 1935. gadā dzīvojusi Feldhūnu (četri ģimenes locekļi), Zilbermaņu
(divi), Davidovu (divi) ģimene.
Par šī pagasta ebreju iznīcināšanu ir trīs krimināllietas. Pirmās liecības sniedzis
jau 1944. gada 27. septembrī apcietinātais Voldemārs Līdumnieks. Viņu pratina čekas
izmeklētājs Stūris, kura latviskais uzvārds ir reta parādība padomju izmeklēšanas
praksē. Līdumnieks liecina, ka Mazzalves pašaizsardzības vienību organizējis kāds
Latvijas armijas kapteinis Bruners. Apšaudījuši Sarkano armiju, kas atkāpusies,
tvarstījuši bēguļojošos kareivjus, konvojējuši uz Lietuvas Biržiem Mazzalves pagasta
padomju aktīvistus. Tur atradusies vācu komandantūra. Turpmāk precīzi no protokola:
Augusta pirmajās dienās uz skolu atveda 8–9 ebrejus, arī sievietes un bērnus. Grupas