Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Elmāra Rivoša atmiņas
42 Domāta kapsētas lūgšanu vieta, kas nodedzināta kopā ar cilvēkiem 1941. gada 4. jūlijā.
43 Žīdu iela – iela gar Vecajiem ebreju kapiem. 1868.–1869. gadā tā saukta par Ebreju kapu ielu,
1885. gadā pārdēvēta par Ebreju ielu, bet 1923. gadā – par Žīdu ielu. Kopš 1942. gada tai bijuši
vēl trīs nosaukumi (Nirzas, Rundēnu, Jēkaba Alkšņa). 1990. gadā atjaunots ielas vēsturiskais
nosaukums – Ebreju iela.
44 Kadišs (svētais) – Dieva un Viņa varenības slavināšana, ko lasa jūdaisma dievlūgšanas laikā.
Izpilda arī kā atceres lūgšanu. Šī lūgšana var tikt izrunāta tikai desmit pilngadīgu (reliģiskā ziņā,
t.i., 13 gadu vecs) vīriešu klātbūtnē.
45 Sava apģērba saplēšana – viens no jūdaisma sēru rituāla atribūtiem, kas pauž zaudējuma sāpes,
ko pārdzīvo sērojošais.
46 Kantors (no lat. val. cantor – dziedātājs; senebreju – hazan) – persona, kas jūdaismā vada lūg-
šanu.
47 Līdz Rīgas geto ieslodzīto nošaušanas akcijām 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī geto
pārvaldnieks Frīdrihs Brašs bija pakļauts Rīgas oberbirģermeistara Hugo Vitroka aparātam. Taču
faktiski geto kontrolēja nevis civilā administrācija, bet SS oberšturmfīrers (vecākais leitnants) Kurts
Krauze, kurš 1941. gada 10. decembrī sevi pasludināja par geto komandantu un bija šajā amatā
līdz 1943. gada janvārim.
48 Domāta Ebreju arodskola (atradās Abrenes ielā 2), kas dibināta 1906. gadā un ko uzturēja Sabiedrība
izglītības izplatībai Krievijas ebreju vidū (OPE) – lielākā kultūrizglītojošā ebreju organizācija
Krievijas impērijā (dibināta 1863. gadā Pēterburgā). OPE nodaļa Rīgā darbojās no 1898. gada un
turpināja savu darbību pēc Pirmā pasaules karā neatkarīgajā Latvijā kā Ebreju izglītības biedrība;
izņemot arodskolu, kas paplašināja savu darbību, tā uzturēja arī vairākas citas izglītības un bērnu
iestādes. Ebreju amatniecības skolas ēkā, kas uzbūvēta pēc arhitekta P. Mandelštama projekta
1904. gadā, tagad atrodas Rīgas Dzelzceļnieku skola.
49 Karē (franču val. carré – kvadrāts) – kājnieku kaujas ierinda, kam bija viena vai vairāku četrstūru
veids.
50 Arturs (Arons) Kelmans (1887.–1944./45.) – uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks. Dzimis Jelgavā.
Kopš 1925. gada veselības aizsardzības biedrības “Bikur-Holim” un Ebreju veselības aizsardzības
biedrības valdes loceklis. No 1926. gada vadīja sporta biedrību “Makkabi” Latvijā. Rīgas geto bija
ebreju policijā, bija “mazā geto” vecākais. Gāja bojā koncentrācijas nometnē Būhenvaldē Vācijā.
51 Kultūrtrēģers (vācu val. Kulturträger – kultūras nesējs) – ironisks vārds iekarotājiem, kuri pakļauto
zemju paverdzināšanu attaisno kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
52 1941. gada 29. novembrī dienas otrajā pusē bija izkārts plakāts, kas ziņoja, ka sievietēm ar šuvējas
iemaņām jāreģistrējas Judenrātē. Pierakstījās aptuveni 300 sieviešu. Vakarā viņas pārvietoja uz
cietumu pie Brasas dzelzceļa stacijas. Apmēram 2.–3. decembrī viņām pievienojās vēl 200 sievietes.
Cietumā ebreju sievietes palika aptuveni divas nedēļas, bet 13. decembrī viņas atveda atpakaļ
uz geto un izvietoja divās ēkās Ludzas ielā 68 un 70 pretī “mazajam geto”. Turpmāk šī vieta tika
saukta par “sieviešu geto”.
53 Turpmākais teksts pierakstīts 1943.–1944. gadā E. Rivoša slēptuvē Rīgā, Lāčplēša ielā.
54 Dāvids Skoļņiks (1878–1941) – mākslinieks un tēlnieks, sabiedrisks darbinieks. Dzimis Rīgā. Latvijas
ebreju mākslinieku biedrības priekšsēdētājs un Latvijas tēlotājmākslas biedrības biedrs. D. Skoļņika
atraitne un viņa meitas – Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Noemi (1917) un Ruta (1920) gāja
bojā Rīgas geto.
377