Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Elmāra Rivoša atmiņas
jamas”. Tagad viņš palicis pavisam pesimistisks un ir pārliecināts, ka mūsu uz nometni
nosūtītās ģimenes piemeklējis Daugavpils ebreju liktenis. 78
Man gaidāmas problēmas – no mūsu pārtikas fonda jāsavāc sava daļa. Ar Hercmarku
tas ir vienkārši, bet Motka un Īzaks gribēs mani piekrāpt, bet es centīšos sadalīt
godīgi. Mums ir vēl pusmaiss kopējo kartupeļu, dažas konservu kārbas un apmēram
kilograms cukura. Ar prieku atteiktos no dalīšanas, bet tad būšu jaunajā – Krāmera
kolektīvā pavisam kā “līgava bez pūra”, to es nevēlos.
*
Mantību kaut kā sadalījām, un es ar savu kušeti un Čārliju pārvācos uz jauno dzīvokli.
Mana parādīšanās sakrita ar Krāmera paziņojumu par personiskās pārtikas nodošanu
kopējā lietošanā. Brusovanskim tas ir smags pārbaudījums: izrādās, viņam ir labs,
dažus kilogramus smags sālītas gaļas gabals, liela medus burka, cukurs, ievārījums,
putraimi utt. Tas vieš mazliet humora un piešķir anekdotisku raksturu.
Rīt no rīta došos strādāt uz SSP.
Tagad ir jau vakars, vairākums strādnieku kolonnu devies prom no pilsētas. Mans
logs pavērsts pret Ludzas ielu, un, ja to atver, redzami vārti uz “mazo geto”. Tur aiz
stieples redzamas melnas kolonnas.
Uz kāpnēm nepārtraukti, noguruši soļi, aizcērtas durvis, lielā māja atdzīvojas. Nez
kāpēc mūsējo joprojām nav. Dežurējošais izvirza dažādus pieņēmumus, līdzīgus tam,
ka atbrauca daudz vagonu un tos izkraus pēc darbadienas beigām. Mūsējo kā nav,
tā nav. Geto aizmieg, es un Čārlijs arī guļam.
*
Vakar darbā SSP neizgāja seši cilvēki, tagad viņi ir savākušies Krāmera dzīvoklī un
apspriež izveidojušos situāciju. Negaidīti parādās pats saimnieks un izstāsta sekojošo.
Vienam no mūsējiem – Moreinam – parādījušies kukaiņi. Viņš atzinies kādam vācietim
cerībā saņemt smēri pret utīm, piemirsis par vācu karavīru paniskajām bailēm no šiem
kukaiņiem. Vācietis nekavējoties ziņoja priekšniecībai, ka ebrejiem ir utis. Sākās uztraukums
un steidzama apskate. Rezultāts bija negaidīts – visu grupu aizveda uz pirti,
bet no turienes uz telpu Elizabetes un Marijas ielas stūrī, kur visus atstāja pa nakti.
Tagad šos cilvēkus uzskata par entlauste Juden, viņu mitekļiem arī jābūt entlaust,
kamēr tas netiks izdarīts, viņus geto neielaidīs. Turklāt entlauste Juden nav tiesību
apmeklēt vienkāršos mirstīgos ebrejus, viņi skaitās rangu augstāk.
Tiem, kas vakar nebija darbā un kas tādējādi netika dezinfekcēti, priekšniecība
strādāt neļaus, bet mani – “galdnieku” pavēlēts atvest un pārbaudīt uz vietas.
355