Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Elmāra Rivoša atmiņas
68 Mauzeris – automātisko pistoļu sistēmas pistole, ko izveidoja vācu izgudrotāji brāļi Vilhelms un
Pauls Mauzeri. Ja runa patiešām bija par mauzeri, tad tā varēja būt 1937. gada 7,63 milimetru
kalibra modeļa pistole.
69 E. Rivošs baložus šāva ar “kaķeni”, viņš ar to aizrāvās jau bērnībā, sasniegdams zināmu virtuo-
zitāti.
70 Maikapari – ģimene, kurai pirms kara piederēja Rīgas tabakas fabrika.
71 Trefnoje (no senebreju Trefa – saplosīts) – nelietojams uzturā, atbilstoši jūdaisma noteikumiem no
ievainojumiem nobeigušās, ne pēc rituāla nokauta dzīvnieka gaļa vai arī ar ārējiem vai iekšējiem
defektiem.
72 Lūgšanas notika Līksnas ielā 26 jurista un politiķa, bijušā Latvijas Saeimas deputāta reliģiski konservatīvās
partijas “Agudat–Israel” (“Izraēlas apvienība”) locekļa Simona Vitenberga (1903–1945)
vadībā. Viņš arī vadīja Jūdenrātes statistisko nodaļu “lielā geto” pastāvēšanas periodā. S. Vitenbergs
gāja bojā Būhenvaldē (Vācija).
73 Feinschnitt (vācu val.) – smalki sagriezta tabaka.
74 Fuhrman (jidišā) – važonis.
75 Iespēja Rīgas geto ieslodzītajiem 1942. gada sākumā bēgt pie padomju partizāniem bija praktiski
neiespējama šādu iemeslu dēļ. Lēmumu organizēt partizānu un pagrīdes pretošanās kustību
nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā PSRS Valsts aizsardzības komiteja pieņēma jau
1941. gada 3. augustā. Tās organizēšanas grūtības atšķirībā no citām okupētajām PSRS teritorijām
bija saistītas ar to, ka vācu karaspēka straujās virzīšanās dēļ Latvijas teritorijā nebija izveidoti
atbilstoši atbalsta punkti. Turklāt staļiniskā režīma 1940.–1941. gada represiju dēļ pretošanās kustībai
kara sākumā šeit nebija pietiekamas sociālās bāzes. Lūzums pretošanās kustībā, Latvijas
iedzīvotājiem mainoties noskaņojumam, iezīmējās tikai 1942. gada beigās – 1943. gada sākumā.
Tā iemesli bija vācu karaspēka zaudējumi Austrumu frontē, cerību zaudēšana, ka vācieši atdos
padomju varas nacionalizētos īpašumus, darba un citi pienākumi, vīriešu mobilizācija vācu armijā,
iedzīvotāju piespiedu nosūtīšana darbā uz Vāciju un hitleriešu terors. Ievērojamus apmērus Latvijas
teritorijā padomju pretošanās kustība sasniedza tikai 1944. gadā.
76 Ar hlorkaļķiem nacisti apbēra savu upuru masu apbedījuma vietas, baidoties no infekciju izplatīšanās,
līķiem sadaloties.
77 Korporācijas – apvienības uz profesionālu vai kārtas interešu pamata. Iespējams, domāta kāda
no studentu korporācijām. Pēc Baltijas vāciešu piemēra Latvijā tika izveidotas ebreju studentu
korporācijas Hehaver, Hasmoneja, Hašahar, Cukunft, Galileja, Limuvija utt. Pēc mācību iestādes
pabeigšanas korporanti pārgāja filistru kārtā un skaitījās šo organizāciju biedri.
78 Jau 1941. gada 15. jūlijā bija izveidots Daugavpils geto, tajā atradās apmēram 14 000 ieslodzīto – tie
bija pilsētas un tuvāko apdzīvoto vietu ebreji. “Lielā geto” ebreji Daugavpilī tika iznīcināti 1942. gada
1. maija akcijā, “mazais geto” pastāvēja līdz 1943. gada 28. oktobrim. Gandrīz visus tajā ieslodzītos
nogalināja, bet dzīvi palikušos pārveda uz koncentrācijas nometni “Kaiserwald” Rīgā.
79 Aizstāvēšanās kaujās pie Maskavas (1941. gada 30. septembris – 1941. gada 5. decembris) padomju
karaspēks vācu armijai sagādāja pirmo nopietno zaudējumu un neļāva tai iekarot Padomju
Savienības galvaspilsētu. 1941. gada 5.–6. decembrī sāktā pretuzbrukuma laikā padomju karaspēks
1942. gada sākumā atsvieda pretinieku par 100–250 kilometriem. Tas izraisīja PSRS militāri stratēģiskā,
kā arī starptautiskā stāvokļa pārmaiņas, veicināja antihitleriskās koalīcijas nostiprināšanu
un atturēja no iesaistīšanās karā potenciālos hitleriskās Vācijas sabiedrotos.
379