Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Uldis Lasmanis. Holokausts Viesītes mazpilsētā
b) Viesītes pilsētas pašaizsardzības soda grupas rīcības fakti [..]. 23
Te nu it kā atklājas vēsturiskā protokola atrašanas noslēpums. Acīmredzot čekas
rokās nonācis vai nu vācu okupācijas gadu Viesītes policijas arhīvs, vai arī Jēkabpils
apriņķa vecākā lieta, no kuras daži dokumenti izmantoti izmeklēšanā. Interesantākais ir
tas, ka ne lietā pievienotā protokola, ne citu lēmumā uzrādīto materiālu 1912. krimināllietā
nav. Vai tos būtu izņēmuši minēto grāmatu – brošūru autori? Izņēmuši kopēšanai
un nav ievietojuši atpakaļ?
Šī versija izskaidro arī Viesītes policijas (Jēkabpils apriņķa 3. policijas iecirknis) dokumentu
pazušanu. To apstiprina arī tas, ka LVA 3705. fonda 3. apraksts, kas saucas “Jēkabpils
apriņķa policijas iestādes – 1100. lieta (policijas darbinieku saraksts, 1941. gada
decembris)”, un 1101. lieta (“Policijas un citu darbinieku saraksts 1941–1942”) no šī
fonda izņemta 1965. gada 30. martā, t.i., pirms minēto grāmatu iznākšanas 1966. gadā.
Tas varēja notikt tikai ar Latvijas PSR visaugstākā līmeņa valdības atļauju. 1912. krimināllietā
ar 1948. gada 31. jūliju datēts vēl viens izmeklēšanas instanču lēmums Par
materiālu izdalīšanu no izmeklēšanas lietvedības. Uzrādīta 61 persona, gandrīz visi
bez vārdiem un citiem personu precizējošiem datiem. Ar holokaustu Viesītē varēja būt
saistīti tikai daži, jo uzrādīti pēc liecinieku liecībām, ka “dzirdēts, stāstīts, saklausīts,
šķitis, aizmirsts, kur, kad”. No šī saraksta ar holokaustu droši un pamatoti var saistīt
vienīgi Voldi Voldemāru Lodziņu. 24
Šīs krimināllietas 5. sējumā – slēdzienā ir norāde, ka Iekšlietu ministrijas karaspēka
Kara tribunāls 1948. gada 27.–31. augustā konstatējis, ka Pēteris Tauriņš 1941. gada
28. jūnijā iestājies pašaizsardzībā un iecelts par tās priekšnieku. Visu jūlija pirmo pusi
vadījis soda vienības. 1941. gada 1. jūlijā Viesītes pagasta Ļūdānu mājās sadzīts
apmēram 150 ebreju, kuri 19. jūlijā pēc Tauriņam padotā Silenieka pavēles nošauti,
piedaloties pašaizsargiem. Šajā slēdzienā svarīgs datums un vainīgo norāde.
Turpat Kara tribunāla sēdē Tauriņš liecināja: 1941. gada 28. jūnijā man piezvanīja
bijušais aizsargu priekšnieks Pēteris Kalniņš un sacīja, lai es steidzīgi ierastos Viesītē,
kur izvietojies vācu divīzijas štāba priekšnieks Kunce un tās komandieris-ģenerālis,
kuri steidzīgi meklē kādu latviešu virsnieku. Kad pie viņiem ierados, Kunce piedāvāja
pilsētas komandanta pienākumus. Es piekritu... 1. jūlijā es kopā ar pilsētas vecāko
Rubeni atkal tiku izsaukts uz štābu, kur majors Kunce pavēlēja izvākt no pilsētas visus
ebreju tautības iedzīvotājus.
Es pavēlēju apsardzes rotas komandierim Kalniņam visus ebrejus izdzīt [..] uz
Ļūdānu mājām, kur jau dzīvoja divas ebreju ģimenes.
Tālāk Tauriņš liecināja: Silenieks teica, ka saņēmis no Jēkabpils vācu komandantūras
pavēli par visu ebreju nošaušanu, un Bitenieks un Silenieks vadījuši nošaušanu.
Dalībniekus nosaukt nevaru, nezinu. Nezinu arī, kā nošāva ebrejus no Saukas un
Neretas. Domāju, ka neatveda nevienu, jo tur bija savi pašaizsargi.
249