Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

204 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Nobeigumā Piejūtu sādžas zemnieka I. Daukstes-Saliņa vārdi: “Es zinu, ka ebreji
nekur nebija vainīgi un viņi tika nošauti ne par ko un bez jebkādas tiesas. Viņus paņēma
no dzīvokļa, aizveda uz mežu un nošāva, ko varēja redzēt un dzirdēt visur vācu
fašistisko iebrucēju okupācijas laikā Latvijas PSR. Vācieši un viņu atbalstītāji – daļa
latviešu – visur izrēķinājās ar nevainīgiem mierīgiem iedzīvotājiem [..], vispār tāda veida
nošaušanu bija ļoti daudz.” 98
Šādu slepkavību tiešām bija daudz, tāpēc jāturpina darbs, lai, godinot upuru piemiņu,
kaut daļu no tām iemūžinātu vēstures literatūrā.
1. pielikums
Apskates protokols
Latv[ijas] PSR 1958. gada 21. jūlijā
Krustpils raj.
Variešu ciema padome
Es, Latv[ijas] PSR M[inistru] p[adomes] V[alsts] d[rošības] k[omitejas] Izmeklēšanas daļas
vec[ākais] izmeklētājs kapteinis Izvestnijs, un Latv[ijas] PSR MP VDK Krustpils rajona pilnvar[otā]
aparāta operatīvais pilnvarotais l[eitnan]ts Gruzdiņš, pamatojoties uz liecinieka Daukstes-Saliņa
Indriķa Pētera d. liecībām, ievērojot K[rievijas] P[adomju] F[ederatīvās] S[ociālistiskās] R[epublikas]
K[riminālprocesa] k[odeksa] 189.–194. pantu, pieaicināto: 1) Čerņevskis Bertas Nikolaja
m., dzīvojošas Krustpils rajona Ezeriešu c/p. “Alunānu” mājās; 2) Zaikova Ivana Pāvela d.,
dzīv[ojoša] Rīgā, Ganu ielā 3, dzīv. 15, klātbūtnē un piedaloties Jēkabpils iecirkņa tiesu medicīnas
ekspertei Porošinai Valentīnai Ivana m., dzīvojošai Jēkabpilī, Brīvības ielā 270, veicām
1941. gada vasarā vācu soda akciju dalībnieku nošauto ebreju tautības četru padomju pilsoņu
nošaušanas un apbedīšanas vietas apskati. 99
Apskate notika dienā dabiskā apgaismojumā. Apskate sākta plkst. 15.30, tajā noskaidrots: mežā,
tā sauktajās Alunānu eglēs, kas atrodas Krustpils rajona Vāriešu ciema padomes teritorijā, apmēram
kilometru uz ziemeļrietumiem no Krustpils rajona Ezeriešu ciema padomes viensētas Ducāni aiz
Donaviņas upītes atrodas Alunānu–Čerņevsku meža ceļš. Līdzās norādītajam ceļam uz ziemeļrietumiem
atrodas neliela augstiene 50–60 metru rādiusā. Augstiene apaugusi ar skuju un lapu kokiem
un krūmājiem. Liecinieks Daukste-Saliņš minētās augstienes nogāzē uz ziemeļrietumiem norādīja
vietu, kur viņš kopā ar citām personām pēc soda akciju dalībnieku norādījuma 1941. gada vasarā
vācu fašistiskās okupācijas sākumā apracis četrus nošautos padomju pilsoņus vienā kapā apmēram
viena metra dziļumā. No viņiem trīs bija sievietes un viens zēns – 12 gadu vecs pusaudzis. 100
Liec[inieka] Daukstes-Saliņa norādītā nošauto pad[omju] pilsoņu apbedījuma vieta ir neliela
piltuvveida bedre, uz tās, kā arī ap to izaudzis skuju un lapu koku krūmājs, dažu koku
stumbri diametrā sasniedz līdz 15 centimetriem. Lai atrastu nošautos pad[omju] pilsoņus, viņu
apbedījuma vietā tika veikti izrakumi. Grunts izrādījās smilšaina un sausa. Augsnes virsējo slāni,
apmēram 10 cm, veido melnzeme. Viena metra dziļumā atrasti skeleti, kauli melni, izvietoti