Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Aivars Stranga. Holokausta vēstures pētniecība un holokausta piemiņa Latvijā
nu vācu karaspēka vienības, sākot ebreju slepkavošanu Latvijā, vai arī padomju drošības dienesti
un komunistu aktīvisti, slepkavojot civiliedzīvotājus (piemēram, komunistu īstenotais civiliedzīvotāju
slaktiņš Liepājas Armijas ekonomiskā veikala pagrabā 28. jūnijā). Nekādi latviešu spontāni uzbrukumi
ebrejiem nav atklāti.
22 Pavlovičs J. Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā
1940.–1964. gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2003. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas
raksti, 13. sēj.). – Rīga, 2004, 210.–256. lpp.; Pavlovičs J. Okupācijas varu maiņa Rīgas apriņķa
austrumu daļā – neitrālās zonas fenomens (1941. gada 28. jūnijs – 6. jūlijs) // Totalitārie režīmi Baltijā:
izpētes rezultāti un problēmas: Starptautiskās konferences materiāli, 2004. gada 3.–4. jūnijs, Rīga
(Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 15. sēj.). – Rīga, 2005, 144.–153. lpp. – Par holokausta vēsturi
Daugavpilī ir rakstījis arī J. Ročko, diemžēl dažviet viņš nav pietiekami kritiski izvērtējis atmiņas kā
vērtīgu, taču arī ļoti specifisku avotu, kas nereti ir līdzīgs folklorai. Tā, piemēram, J. Ročko ir iekļāvis
savā darbā apgalvojumus, kuri ir daudz tuvāk folklorai nekā ticamiem, ar avotiem pierādāmiem
faktiem: “kaimiņš nosita viņu [ebreju] ar lāpstu”; “aizsargs iebruka Hirša Fiša dzīvoklī”; Ilūkstē latvieši
esot nogalinājuši ebrejus ar automātiem, turklāt ar sprāgstošām – sic! – lodēm. – Ročko J. “Oņi biļi
našimi sosedjami...” (Iz istoriji Holokausta v Daugavpilse) // Jevreji v Daugavpilse, kņiga 4, s. 135,
186; un citas lpp. – J. Ročko ir pārāk paļāvies uz atmiņām un padomju izmeklētāju materiāliem;
labi zināms, ka nevienam latviešu pašaizsardzībniekam vai pat V. Arāja komandas loceklim ebreju
iznīcināšanai netika izdalīti automāti, par sprāgstošām lodēm nemaz nerunājot. Nav arī nekādu
objektīvu avotu par labu viedoklim, ka latviešu aizsargi un bijušie policisti būtu ārdījušies Daugavpilī
t.s. bezvaras perioda laikā.
Viens no pirmajiem folkloras piemēriem ir Rīgā dzimušā un holokaustā izdzīvojušā Moiseja
Raģes liecība padomju izmeklētājiem 1944. gada 10. septembrī Daugavpilī. Aprakstot notikumus Rīgā
1941. gada jūlija pirmajās dienās pēc vācu karaspēka ienākšanas, Raģe liecināja, ka latvieši jau naktī
uz 2. jūliju sākuši slepkavot ne tikai ebrejus, bet arī krievus. Divu–triju nedēļu laikā latvieši nogalinājuši
aptuveni 12 000 ebreju un gandrīz tikpat daudz krievu. (Latvija pod igom nacisma. – Moskva, 2006,
s. 44) Visticamāk, ka šo “liecību” M. Raģem nodiktēja padomju izmeklētāji, taču, ja stāsti par latviešu
spontānām zvērībām pret ebrejiem turpmāk kļuva par neatņemamu padomju literatūras daļu, tad
stāsts par daudzu tūkstošu krievu (gandrīz trešā daļa Rīgas krievu!) nogalināšanu acīmredzot tika
atzīts par tik neticamu, ka to neizmantoja literatūrā.
23 Pavlovičs J. Okupācijas varu maiņa Rīgā 1941. gada vasarā // Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados:
Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti,
16. sēj.). – Rīga, 2005, 224. lpp.
24 Vēsturnieks Elmārs Pelkaus darbā “Cīņa un cerība ..” par latviešu nacionālo partizānu cīņu pret
padomju okupāciju 1941. gada jūnija beigās – jūlija sākumā ir pētījis otrās padomju okupācijas laikā
tiesāto partizānu krimināllietas. Viņš secina: “Krimināllietu materiāli liecina, ka partizāni nav īstenojuši
genocīda akcijas pret ebreju tautības Latvijas pilsoņiem..” – Pelkaus E. Cīņa un cerība: Partizāni
Latvijā 1941. gada vasarā. – Rīga, 2004, 152. lpp. – Tiesa, E. Pelkaua darbā citētas Smiltenes
ebreja – holokaustu pārdzīvojušā Zālamana Kuršāna atmiņas, no kurām it kā varētu secināt, ka daži
Smiltenes ebreji (piemēram, zobārsti, vīrs un sieva Vigdorčiki) “pazuduši”, kā raksta Z. Kuršāns,
pašā jūlijā sākumā, pēc tam kad 6. jūlijā vara pilsētā nonākusi nacionālo partizānu rokās. (Turpat,
136. lpp.) Tomēr no Z. Kuršāna atmiņām nav skaidrs, vai tiešām “pazušana” nozīmēja to, ka ebrejus
nogalinājuši latviešu partizāni. Nekāda cita objektīva liecība par kaut vai pāris Smiltenes ebreju
27