Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

292 Novadpētnieka vākums
Holokausta lietās tiesāti vēl citi elksnieši – Jānis Vītols, Voldemārs Dišlers. Abi par
aktīvu piedalīšanos holokaustā sodīti ar 20 gadiem nometnē. Tas par piedalīšanos Aknīstes
ebreju iznīcināšanā 1941. gada jūlijā (precīzs datums nav norādīts). Tur pavisam,
gandrīz tāpat kā Viesītē, 150 nogalināto, bet tas jau cita pētnieka informācijai. 50
Holokausta upuri Rites pagastā
Rites pagasts atrodas pie Lietuvas robežas, 1400 iedzīvotāju, no tiem pieci ebreji. 51
Kā vienīgais vīrietis nosaukts Apserdes aptiekā strādājošais Ilja Kāns. Tā kā Rites
un Elkšņu pagasts atrodas blakus, var būt, ka šis ir Elkšņu novadā uzrādītais aptiekārs.
Tautas skaitīšanas formulārā gan nav uzrādīta Iljas sieva, kura bez vārda minēta Elkšņu
aktā. Apserde tiešām atrodas Elkšņu pagasta robežās, un nav saprotams, kādēļ Kāns
ierakstīts kā Rites iedzīvotājs.
No Rites pagasta iedzīvotājiem tikai vienam ir krimināllieta par aktīvistu nogalināšanu,
gan ar piebildi, ka sargājis arī nošauto mantas. Tas ir Jozs Beļuna, viņu izsūta
uz septiņiem gadiem, mirst Tagiļlagā 1951. gadā. Viņa nelielajā lietā nav ne vārda par
ebrejiem. 52
Vienīgais informācijas avots ir Rites pagasta ilgdzīvotājs Jānis Kolpaks, kurš
autora ilggadējai palīdzei šī pagasta vēstures pētīšanā Ainai Kampei pastāstījis: Par
Ilju Kānu neko nezinu. Šnitkes – Dveira (māte) un Rocha (meita) vēl 30. gadu beigās
aizbrauca dzīvot citur – laikam uz Liepāju. Atraitne Dveira bija Elkšņu aptiekas, kas
Apserdēs, īpašniece. Ļoti var būt, ka viņa aptieku pārdeva Kānam, tādēļ tie ieraksti
divos pagastos.
Divas māsas – Cukermane Līna un Jūlija – bija pārtikas veikala īpašnieces turpat
Apserdes krogā. Viņas gan tika nošautas. Kur, nezinu. 53
Autora pētītajā Viesītes holokausta sarakstā uzrādītas divas Cukermanes, kuras
nav atrastas 1935. gada tautas skaitīšanas materiālos: Hena (1901) un Roza (1904).
Var būt, ka viņas ir ritietes, jo par nogalināto saraksta precizitāti, sastādītu 1944. gada
rudenī, var šaubīties. 54
Holokausts Daudzeses pagastā
Mazs, mežiem bagāts pagasts ar 1246 iedzīvotājiem, kuru vidū 1935. gada tautas
skaitīšanas laikā mituši trīs ebreji. Viens no viņiem – Zamuels Dacherovs reģistrēts
kā kokmateriālu brāķeris kādai Rīgas firmai. Var pieņemt, ka 1941. gada jūnijā viņa
Daudzesē vairs nebija, jo firmas taču bija likvidētas, kokus vairs neeksportēja. 55
Bez Šneijera un Rozas Kleimanas – Roza minēta kā Rīgas iedzīvotāja –, pēc novadnieka
Alfrēda Baibas liecības, pagastā vēl dzīvojusi ārsta Moreina ģimene. Ne vīra,
ne sievas vārdu viņš neatceras. Visi četri nošauti. Šī ir vienīgā liecība par holokaustu
Daudzesē. 56