Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

52 Konferences “Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas” referāti par holokausta tematiku
Subate
Te dzīvoja 387 ebreji (26 procenti pilsētas iedzīvotāju). Darbojās trīs sinagogas un
ebreju skola. Kā atceras Helēna Purvinska un Marija Antoņeviča, pēc ebreju skolas
slēgšanas 30. gadu beigās tās audzēkņi mācības turpinājuši latviešu skolā. Tas nav
nekas īpašs – visi ebreji prata latviešu valodu. Viņiem taču piederēja 33 no 80 pilsētas
veikaliem.
Subate tika okupēta 1941. gada 28. jūnijā. 20. jūlijā Baltmuižā notika hitleriešu rokaspuišu
sanāksme, kurā nolēma, ka ebreji jānošauj. 3 Aculieciniece Helēna Purvinska
atceras: “Uz ceļa satiku šucmaņu grupu. Viņi atgriezās no Baltmuižas Subatē. Kādi
30–40 cilvēki, ģērbušies melnā. Starp viņiem atpazinu Čurišķi, mūsu pilsētas valdes
priekšsēdētāju.” Kā atceras vecākie iedzīvotāji, 19. un 20. jūlijā ebrejus sadzina divos
šķūņos (viens – koka būve, otrs – akmens celtne), kas atradās Lauku ielā. Šķūņi piederēja
ebreju Gecu ģimenei. Daži pilsētas iedzīvotāji mēģināja tuvoties šķūņiem, lai
nodotu produktus. Apsardze tos nelaida klāt. Pilsētnieki bija pārliecināti, ka ebrejus pārvedīs
uz kādu citu vietu. Lieciniece stāsta: “Tika pavēlēts, lai nākamajā dienā, 21. jūlijā,
visām mājām būtu ciet slēģi.” Nošaušana notika pilsētas nomalē jaunaudzē aiz ebreju
kapsētas. 1992. gadā bojāgājušo radinieki ar Daugavpils ebreju kopienas atbalstu nošaušanas
vietās uzstādīja pieminekli.
Grīva
Te dzīvoja 234 ebreji (4,2 procenti pilsētas iedzīvotāju). Kaut arī šī apdzīvotā vieta
tika uzskatīta par pilsētu, faktiski tā bija Daugavpils priekšpilsēta. “Jūlija beigās Grīvas
tirgus laukumā sadzina ebrejus... pastiprinātai apsardzei klātesot, kolonna tika
dzīta, mūzikai un dziesmām skanot... 31. jūlijā Grīvas vecākais ar preses starpniecību
paziņoja, ka arī Grīva ir brīva no ebrejiem. Turklāt viņš lielījās, ka pēc ebreju
aplaupīšanas ir daudz mantu.” 4 Nelaimīgos sadzina priekštilta nocietinājumos, kur
tika ierīkots Daugavpils geto. Tādējādi Grīvas ebreju nošaušana sakrīt ar Daugavpils
ebreju traģēdijas laiku. 5
Aknīste
Šeit dzīvoja 199 ebreji (42 procenti ciema iedzīvotāju). Aknīste bija lielākais ciems
Ilūkstes apriņķī. Viena versija ir tāda, ka Aknīstes ebrejus sadzina bijušās viesnīcas
“Austrija” telpās, cita – ka daļa ebreju atradās arī Kosova mājās. Te viņi tika turēti
divas dienas. Šai laikā vietējiem komjauniešiem lika rakt bedri upuriem. No rīta daļa
ebreju tika nošauta pie Kosova mājas, bet pēc pusdienām – pie Susējas upītes. Pēc
nozieguma šāvēji piedzērās un nošāva tos, kas vēl izrādīja dzīvības pazīmes. Vakarā
tika atvests neveldzētu kaļķu vezums. Komjauniešiem pavēlēja nošautos mest bedrē un