Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Elmāra Rivoša atmiņas
*
“Organizācija” “lielajā geto” pieņēmusi nepatīkamu raksturu. Visi, kas tikai var, steidz
uz turieni. Dzīvokļi, jau daudzreiz pārrakti, ar izmētātām fotogrāfijām, albumiem, uzņēmumiem,
kuros nereti ieraugi pazīstamas sejas, ar drēbēm un veļu piemētātu grīdu,
pa kuru staigā, slīgstot kā sienā, vairs neizraisa šausmas. Visi rokas, meklējot apmaiņai
derīgas lietas. No darba geto atgriežas pilnīgāki – tas zem apģērba noslēpto mantu
dēļ. Geto parādījusies jauna buržuāzija – važoņi. Pārvedot mūsu priekšniecībai mantas
no izlaupītajiem dzīvokļiem, viņi pie sevis ragavās un siena maisos, lūku pinumos utt.
slēpj “organizētās” mantas. Braucot uz pilsētu pēc produktiem, viņi ar uzpirktu policistu
palīdzību veic apmaiņas tirdzniecību ar ārpasauli. Važoņu aizņemtie dzīvokļi ir pilni
ar visādiem produktiem. Mahorku nesmēķē. Viņiem ir vācu Feinschnitt 73 . Nereti no
mūsu “buržuju” dzīvokļiem izplūst ceptas zoss apdullinošais aromāts. Vodka viņiem ir
ikdienišķs dzēriens. Daudzi cenšas ar viņiem tuvāk sadraudzēties, viņiem izpalīdzēt
gatavi visi. Viņi ir labi puiši, draugiem labprāt palīdz. Diemžēl “fūrmaņu” 74 mums ir
maz, bet to, kuri grib tikt viņu draugu vidū, – pārāk daudz.
*
Mūsu tehniskajā nodaļā par elektriķi strādā inženieris Kagans, mazs, nervozs cilvēks,
kurš aizbēga no Vācijas un tagad tomēr nokļuva vācu rokās. Līdz šodienai viņš sala
vecā rudens mētelītī, šodien viņam ir burvīgs silts mētelis ar karakula apkakli. Apsardzes
mājā Sadovņikova ielas sākumā pie bijušajiem vārtiem sabojājās elektrība.
Policija nekādi nevarēja noskaidrot iemeslu. Vēlu vakarā atnāca pakaļ Kaganam.
Viņam iedeva, šķiet, stundu remontam. Sardzes priekšnieks, kā parasti, bija piedzēries
un uzstādīja noteikumu: salabos – atalgojums, nepaspēs – lode. Pēc ceturtdaļstundas
elektrība bija kārtībā, un Kaganam atļāva no lielas kaudzes izvēlēties sev derīgu
mēteli.
Strādāt geto bez saiknes ar ārpasauli kļūst arvien grūtāk. Visu laiku esi badā.
Centies to neievērot, bet jūti vājumu, reizēm – reiboņus. Jānokārto kontakti, bet tālab
nāksies nokļūt kādā darba grupā. Sēdēt šeit, gaidot jaunu akciju un to, ka tevi kā peli
slazdā iegremdēs ūdens spainī, nav vērts. Pilsētā strādājošie visu laiku satiek cilvēkus.
Arī man ir šādi tādi draugi kristieši, arī es centīšos ar viņiem satikties. Kas zina,
varbūt izdosies aizbēgt pie partizāniem, 75 varbūt varēšu dabūt viltotu pasi, jāizmēģina
viss. Viss atkarīgs no Oberjūdiem, bet viņu vairākums ir maitas, un, lai nokļūtu viņu
kolonnā nevis pa zaķi, bet legāli, ir jāmaksā, bet naudas man nav. Krāmeram SSP
ir nokomplektēta komanda, ceru uz mūsu veco pazīšanos, turklāt viņš ir ļoti godīgs
puisis.
353