Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Aigars Urtāns. Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Kuldīgas apriņķī
Pirmos jau jūlija sākumā (4. vai 5. jūlijā) 73 arestēja Saldus ebreju kopienas vadītājus
un vēl dažus desmitus ebreju vīriešu, kurus vietējie pašaizsardzībnieki drīz pēc
tam nošāva Saldus tuvumā – Veides mežā (Vecajā ebreju kapsētā netālu no Sīļu
mājām). 74 Dažas dienas vēlāk pēc šiem notikumiem sākās pārējo Saldus ebreju aresti.
Apcietinātos ievietoja Saldus cietumā un sinagogā. 75 Datums, kad sākās Saldus ebreju
nogalināšana, nav precīzi noskaidrojams, jo dokumentos un citos materiālos ir dažādas
liecības. Tā, piemēram, vairākās bijušo Saldus pašaizsardzības dalībnieku krimināllietās
un Republikas Ārkārtējās komisijas materiālos ir minēts, ka apmēram 150–200 Saldus
ebreju (57 ģimenes 76 ) nošaušana Cieceres pagasta Ulpes mežā pie Baltezera (četri
kilometri no Saldus) notikusi 1941. gada jūlija beigās. 77 Laikraksta “Padomju Zeme”
1974. gada 10. marta numurā Saldus muzeja direktore K. Freimane min, ka tas noticis
26. augustā. Ticamākais laiks, šķiet, ir jūlija beigas.
150–200 Saldus ebreju slepkavošanā piedalījās pilsētas pašaizsardzībnieki, kas
konvojēja un apsargāja ebrejus, kad tos naktī ar vairākām kravas automašīnām izveda
no pilsētas, 78 bet šaušanu paveica nezināma šāvēju komanda – it kā no Jelgavas, 79 it
kā no Liepājas, 80 kas būtu ticamāk, jo Kurzemes rietumdaļas pilsētas un ciemi (Kuldīga,
Saldus, Skrunda) atradās Liepājas SD pakļautībā. 81
Pēc Saldus ebreju noslepkavošanas izlaupīja un nodedzināja sinagogu un pie
pilsētas robežām parādījās uzraksts “Frauenburg. Judenfrei” (“Saldus. Brīvs no ebrejiem”).
82
Kuldīgas apriņķa pagasti
Pirms Otrā pasaules kara ebreji, kā minēts pētījuma ievadā, dzīvoja gandrīz visos
Kuldīgas apriņķa pagastos, kā arī tā lielākajā miestā Skrundā.
1941. gada jūnija beigās un jūlijā Kuldīgas apriņķī notika gan padomju aktīvistu, gan
ebreju aresti. Pēc kara dažādās apriņķa vietās Republikas Ārkārtējā komisija konstatēja
vairākas slepkavību vietas. Nogalināto skaits gan minēts visai pretrunīgs – no dažiem
desmitiem līdz pāris simtiem. 83
Dokumentu trūkuma dēļ pilnīgu ainu par pagastos noslepkavotajiem ebrejiem nav
iespējams iegūt, taču atsevišķas liecības par norisēm vairākos pagastos, šķiet, uzrāda
galvenās tendences.
1941. gada jūlijā pēc vietējās pašaizsardzības vadītāja pavēles tika arestēts Gaiķu
pagasta iedzīvotājs lopu tirgotājs Iciks Hiršmans. Arestēto konvojēja uz Saldu, bet pa
ceļam apmēram piecus kilometrus no pagasta centra ceļa malā it kā par bēgšanas
mēģinājumu viņu nošāva. 84
1941. gada jūlijā arestēja Kuldīgas pagasta ebrejus un ievietoja aresta telpās
Kuldīgā. Arestu laikā pašaizsardzībnieki nošāva ebreju veikalnieka Cimmermaņa divus
dēlus un izvaroja meitu. 85
127