Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

306 Novadpētnieka vākums
Kā teikts pētījuma sākumā, ne centrālajos, ne Jēkabpils zonālajā arhīvā nav saglabājušies
nekādi dokumenti par pašaizsardzības vienību organizēšanos Jēkabpils
apriņķa pagastos. Jaunjelgavas un Viesītes pilsētas holokausta izpētē tādus izdevās
atrast. Tādēļ varam balstīties tikai uz krimināllietu materiāliem un laikabiedru atmiņām.
Sevišķu interesi šai gadījumā izraisa neretieša Lapiņa atmiņas, par kurām jau runāts
pagasta apskatā, bet pēc rakstiskas informācijas saņemšanas vēl papildināmas.
Kā 12 gadīgs zēns atceros, ka 1941. gada jūnijā vai jūlijā, tūlīt pēc vācu ienākšanas,
pie mana tēva ieradās bijušais mūsu kaimiņš vācietis Bertrams, kurš 1939. gadā
bija repatriējies kopā ar citiem Neretas vāciešiem. Viņš bija fašistu drošības dienesta
virsnieka formā un uzplečos (to man vēlāk paskaidroja tēvs) un piedāvāja viņam kļūt
par Neretas pašaizsargu, vēlāk sauktiem par šucmaņiem, organizētāju un priekšnieku.
Tēvs, lai arī Bertramu labi pazina no kādreizējām kopējām medībām un bija izbrīnīts
par viņa augsto “činu” un pēkšņo parādīšanos, kategoriski atteicās. Viņam atmiņā vēl
bija 1919. gada brīvās Latvijas tapšanas notikumi, kad varas un armijas mainījās ik pēc
nedēļas un ātrie līdzskrējēji zaudēja galvas. Pie mums, Neretā, taču īsā laikā uzradās
gan vācieši, gan lielinieki, gan bermontieši, gan “ulmanīši”, tad lietuvieši un, beidzot,
atkal latvieši. Kas to zin, kā būs šoreiz, un tēvs pie tam skaitījās politiski neitrāls, Latvijas
gados viņš nebija ne aizsargs, ne sociāldemokrāts. Iespējams, ka tieši tādēļ Bertrams
viņu mēģināja saaģitēt. 75
Šī pētījuma ievadā citēju A. Ezergaiļa rindas no sējuma “Holokausts vācu okupētajā
Latvijā, 1941–1944”, kur izvirzīta versija, ka Neretas ebreji savākti un noslepkavoti
Zvejnieku māju šķūnī. Apzināšanas gaitā jau vairākkārt redzams, ka slepkavošana notikusi
pamestajā Pilkalnes muižā. Papildus skaidrojot, kur atrodas profesora Ezergaiļa
nosauktās Zvejnieku mājas, novadnieks Tālis Zālītis paziņoja, ka tās bijušas turpat
blakus ciematam aiz Susējas upes pretī Neretas vidusskolai. Nekāda šaušana tur nav
notikusi. Blakus šīm mājām atradusies Neretas lopkautuve, kuras īpašnieki Projumi
1941. gada 14. jūnijā izsūtīti. Pēc izsūtīšanas dokumentiem Projumu mājas sauktas
par Jaunzvejniekiem, un šķūnis lopiem tur bijis. 76
Pēc personiskās pieredzes daudzu sirmgalvju aptaujā, domājams, ka varbūt pretebreju
kampaņas sākumā dažas ģimenes izvietotas Jaunzvejniekos, kas ļaužu atmiņā
iegūlusies arī kā apšaušanas vieta. Grūti iedomāties, ka trokšņainā slepkavošana būtu
notikusi ciemata centrā vai tā tuvumā.
Atgriežoties pie vācu ietekmes Jēkabpils apriņķa pagastu holokausta drāmā, bez
armijas virsnieku klātbūtnes, kā tas redzams Neretā, krimināllietās minēta arī to atrašanās
citos pagastos, piemēram, kopēja iedzeršana ar latviešu pašaizsargiem Biržos.
Turpat arī teikts, ka Biržu pagastnamā apmeties vācu karaspēks.
Tāpat kā Jēkabpils apriņķa pilsētu holokausta izpētē, arī pagastos izdevās atklāt
dažas – šai gadījumā pagaidām – versijas par izglābtiem ebrejiem. Tie ir Sēlpils