Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

128 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Vairāki Vārmes pagasta pašaizsardzībnieki 1941. gada jūlijā Kabiles pagastā pie
Karogu mājām piedalījās ebreja Gočalka ģimenes nošaušanā. 86 Gočalki (māte Cipe,
viņas trīs dēli – Mozus, Ārons, Hiršs un meita Estere) līdz karam dzīvoja Kuldīgā.
Kad sākās karš, ģimene 1941. gada jūnija beigās pameta Kuldīgu un apmetās pie
paziņām Vārmes pagasta Krastmaļos. Cipe Gočalka nākamajā dienā devās atpakaļ uz
Kuldīgu un vairs neatgriezās, jo pilsētā tika arestēta, bet palikušie šajās lauku mājās
nodzīvoja divas dienas, līdz tos pamanīja pagasta pašaizsardzības dalībnieks Fricis
Bieznieks un arestēja. Arestēja arī māju īpašnieku Juri Guthofu. Viņu apvainoja ebreju
slēpšanā, taču vēlāk atbrīvoja. 87 Pēc minēto ebreju apcietināšanas Vārmes pagasta
pašaizsardzības vienības vadītājs Žanis Libermanis pa telefonu sazinājās ar Kuldīgas
pašaizsardzības vadību (iespējams, ar G. Celmiņu, jo aprakstītais gadījums notika
1941. gada jūlija sākumā) un saņēma pavēli, ka arestētie ebreji jānošauj. Ž. Libermanis
izveidoja konvoja grupu, kurai deva rīkojumu ar kravas automašīnu vest ebrejus uz
Kuldīgu un kādā piemērotā vietā nošaut. 88 Tas arī tika izdarīts Kabiles pagastā netālu
no Karogu mājām.
Bez šīs slepkavības pašaizsardzībnieki Vārmes pagastā 1941. gada jūlijā
nedēļā ar dažu dienu starplaiku nošāva vēl vairākus ebrejus. Iespējams, ka
pagasta pašaizsardzības vienības priekšnieks Ž. Libermanis bija iedvesmojies
no telefonsarunas ar Kuldīgu, jo kāds pēc kara arestētais šī pagasta pašaizsardzībnieks
atstāstījis komandiera teikto, ka tos dažus pagasta ebrejus nav
vērts vest uz Kuldīgu. 89 Tā Vārmes mežā netālu no Buitu (Buižu) mājām vietējie
pašaizsardzībnieki nošāva piecus ebrejus – Kuldīgas ebreju Iciku Jozefsonu, kurš
strādāja pie Buitu (Buižu) saimnieka Jāņa Jankovska, un četrus bērnus vecumā
no pieciem līdz četrpadsmit gadiem, kas līdz tam atradās pagasta valdes namā,
jo kopā ar vecākiem bija bēguši no Kuldīgas, bet pa ceļam nezināmos apstākļos
pazaudējuši vecākus. 90 Tajā pašā laikā pie Kūlu mājām pašaizsardzībnieki nošāva
vēl deviņus ebrejus. 91
1941. gada jūlijā Pampāļu pagastā pie Abrupītes vietējie pašaizsardzībnieki
naktī nošāva kristīta ebreju ārsta Rostovska četru cilvēku ģimeni no Sudrabu
mājām, kā arī aptiekas provizoru Jakovu Novoseļski, kurš dzīvoja Dārznieku
mājās. 92
No šiem zināmajiem gadījumiem var secināt, ka līdzīgi ebrejus nogalināja arī
citur. Proti, pagastos dzīvojošos ebrejus uz apriņķa centru neveda, bet nogalināja
netālu no viņu dzīvesvietas. To apstiprina arī Republikas Ārkārtējās komisijas
dokumenti – 1941. gada jūlijā ebreji nošauti Skrundas pagastā Spalu birzī ceļa
Skrunda–Ezere malā (Feldu ģimene – pieci cilvēki; Evoskaru ģimene – četri cilvēki
un Ābrams Blumbergs), Lutriņu pagastā (Fleišneru ģimene no Jaunmuižas – septiņi
cilvēki) un Saldus pagastā (Bobu ģimene no Kalēju mājām – četri cilvēki). 93