Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

230 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Otrais faktors (motivācija) – ebreju sievietes un bērni nevarēja produktīvi strādāt.
Apzīmējums “lieki ēdāji” drīz vien kļuva plaši izplatīts. Taču šie argumenti nešķiet
pārliecinoši, jo no Latvijas mazpilsētu pieredzes varam iegūt vairāk apstiprinājumu
H. Krausnika viedoklim nekā U. Herberta, K. Dīkmaņa un citu jaunākās paaudzes
pētnieku darbos.
Apstiprinājums H. Krausnika viedoklim atrodams arī V. Štālekera atbildē uz H. Lozes
“Pagaidu vadlīniju projektu par attieksmi pret žīdiem Ostlandes reihskomisariāta apgabalā”
(1941. gada 6. augusts). V. Štālekers uzskatīja, ka Lozes vadlīnijas nav saskaņā
ar Drošības policijai un SD Einsatzgruppe A par apiešanos ar žīdiem Ostlandē dotajām,
tajās nav vērā ņemtas jaunās iespējas žīdu jautājuma nokārtošanā, kas radušās jaunajā
austrumu telpā. 80 Šajā dokumentā V. Štālekers atsaucas uz pamatpavēli, kuru viņš kā
Einsatzgruppe vadītājs bija saņēmis no valsts augstākās vadības. Arī citos dokumentos
V. Štālekers uzsver, ka viņam dota pavēle totāli iznīcināt ebrejus. 1941. gada 15. oktobra
kopziņojumā V. Štālekers rakstīja, ka no paša sākuma bijis zināms, ka pogromi vien
neatrisinās žīdu problēmu Ostlandē. Drošības policijas nolūks saskaņā ar pamatpavēlēm
bija “vispilnīgākā iespējamā žīdu iznīcināšana”. Un viss, ko esam uzzinājuši par ebreju
iznīcināšu Latvijas mazpilsētās, ir atbilstošs V. Štālekera izpratnei par ebreju pilnīgu
iznīcināšanu – bez izņēmuma.
Tomēr nav atbildēts uz jautājumu, kādēļ Štālekers pavēli par ebreju totālu iznīcināšanu
neattiecināja uzreiz arī uz lielākajām Latvijas pilsētām – Liepāju, Daugavpili,
Rīgu. Galīga izskaidrojuma vēl nav, bet tas varēja būt saistīts ar ebreju skaitu. Veicinošs
apstāklis pirmajām (jūlija) totālajām akcijām mazpilsētās bija relatīvi nelielais ebreju
skaits, kā arī cilvēku iznīcināšanas tehnikas jautājums.
Varam arī jautāt, kādēļ tieši joslā gar Lietuvas robežu, kur atrodas Latvijas auglīgākie
rajoni, ebreju totālā iznīcināšana notika tik agri. Nav izslēgts, ka vāciešiem bija
kādi īpaši kolonizācijas plāni šajā apvidū.
Atsauces un komentāri
1 Par holokausta izpētes jautājumiem mazpilsētās ir izdoti Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu trīs
sējumi – 2., 8., 12. Urtāns A. Par dažiem aspektiem un problēmām holokausta pētniecībā Bauskas
pilsētā un apriņķī // Holokausta izpētes jautājumi Latvijā: Starptautiskā semināra referāti, 2001. gada
29. novembris, Rīga, un 2001.–2002. gada pētījumi par holokaustu Latvijā (Latvijas Vēsturnieku
komisijas raksti, 8. sēj.). – Rīga, 2003, 235.–252. lpp.; Urtāns A. Ebreju tautības civiliedzīvotāju
slepkavošana Valmieras apriņķī (1941. gada vasara – rudens) // Turpat, 253.–278. lpp.; Urtāns A.
Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Latvijas provincē: Ludzas apriņķis // Holokausta izpēte
Latvijā: starptautisko konferenču materiāli, 2003. gada 12.–13. jūnijs, 24. oktobris, Rīga, un