Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.
Atšķirības balstu vērtējumā raksturo arī kopējās rangu summu novirzes no teorētiski
iespējamās minimālās (24) un maksimālās (120), kā arī vidējās (72) rangu summas.
Pārējās respondentes saistītos rangus nav izmantojušas. Šajā grupā visaugstāk vērtēta
mācīšanās zināt un darīt, bet relatīvi zemākais arī ir balsta mācīties pārveidot sevi un
sabiedrību vērtējums. Teorētiski minimālā kopējā rangu summa – 76, maksimālā –
380, bet vidējā – 228. Salīdzinot kopējās rangu summas ar minētajām teorētiskajām
vērtībām, katrā grupā var konstatēt, ka lielākas novirzes no vidējās vērtības un
vienprātīgāki vērtējumi ir grupā, kura izmantojusi saistītos rangus.
Visu respondentu vērtējumu kopējās rangu summas teorētiskā minimālā vērtība ir
100, maksimālā – 500, bet vidējā – 300. Visaugstāk vērtēta mācīšanās zināt un darīt,
relatīvi zemākais ir balsta mācīties pārveidot sevi un sabiedrību vērtējums, kura rangu
summa 433, 5 ir vistuvākā teorētiski maksimālajai summai – 500.
IIA balstu nozīmīguma ekspertvērtēšana (pilotpētījumi) pēc autoru izstrādātās
metodikas veikta arī vairākās profesionālās izglītības iestādēs. Kā piemēru ievietojam
Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā (VPLT) veikto pētījumu. Tehnikuma
direktora Imanta Kupča vadībā to veica trīs eksperti ar darba pieredzi 14 – 30 gadi un
pedagoģisko pieredzi 7 -30 gadi. Pētījumā kā prioritāra vērtēta mācīšanās darīt, kas
viennozīmīgi ierindota pirmajā vietā. Kā relatīvi maznozīmīgākā ir mācīšanās
pārveidot sevi un sabiedrību. Pārējie IIA balsti pēc nozīmīguma ieņem vidēju stāvokli
starp iepriekš minētajiem balstiem. Kopvērtējumā iezīmējas pozitīva tendence, ka
vienlīdz nozīmīgu vērtēt mācīšanos zināt, būt un dzīvot kopā.
Analogi vērtējumi veikti vairākās profesionālās izglītības iestādēs un iegūti līdzīgi
rezultāti.
105