Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

More documents

Recommendations

Info

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. līdzekļu izmantošanu makrolaikā, (no viduslaikiem līdz mūsdienām) konstatē, ka to attīstības ātrums ļoti būtiski mainījies: amatnieciskuma stadija, kurā mācībās tika izmantoti ļoti elementāri līdzekļi, ilga tūkstošgadi, tehnikas stadija- simtgadi, bet IT komunikācijas līdzekļu attīstība rada revolucionāras skolēnu vai studentu un pedagogu attiecību izmaiņas (Ричмонд, 1968, 36; Richmond, 1965). Spilgts piemērs ir interneta, datortehnikas un programmatūras attīstība, kura līdzās pozitīvi vērtējamām iespējām radījusi arī, piemēram, plašas plaģiātisma iespējas vai, īstenojot e studijas, līdz minimumam samazinājusi tiešos kontaktus, tādējādi apdraudot pedagoga personības ietekmi uz skolēnu vai studentu personības attīstību. Mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem. Jau ziņojuma ievadā Izglītība vajadzīgā utopija, sadaļā Mūžizglītība: sabiedrības sirdspuksti komisijas vadītājs Žaks Delors (Jacques Delors,1925 –Eiropas Komisijas prezidents no 1985.–1994. gadam, Francijas Finanšu ministrs no 1981.–1985. gadam) devis īsu balstu raksturojumu (Mācīšanās ir zelts, 2001, 24. lpp.). Argumentēti akcentēts izglītības balsta mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem īpašais nozīmīgums. Tiesa, ka pastāv vēl viena prasība: dziļās pārmaiņas pierastos dzīves modeļos prasa labāk saprast citus cilvēkus un pasauli vispār; tās prasa savstarpēju sapratni, mierīgu domu apmaiņu un patiesu harmoniju - tieši to, kā visvairāk trūkst mūsdienu pasaulē. Komisija, ieņēmusi tādu nostāju, ir vairāk uzsvērusi vienu no četriem balstiem, ko tā iesaka un raksturo kā izglītības pamatu: mācīties dzīvot kopā, izkopjot pārējo cilvēku un viņu vēstures, tradīciju un garīgo vērtību izpratni un, balstoties uz tā, radot jaunu garu, kas, vadoties no mūsu aizvien lielākas savstarpējas atkarības un kopīgiem secinājumiem par draudiem un pārbaudījumiem, ko slēpj nākamība, liktu cilvēkiem īstenot kopīgus projektus vai neizbēgamos konfliktus risināt inteliģenti un mierīgi. Kāds var domāt, ka tā ir utopija, bet tā ir vajadzīga, patiesībā pat vitāli svarīga utopija, ja mums lemts izrauties no bīstamā loka, ko uztur cinisms vai samierināšanās ar likteni. (Mācīšanās ir zelts, 2001, 24. lpp.). Detalizēts balsta mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem raksturojums dots UNESCO ziņojuma 4. sadaļā. 42
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. Iepazīstoties ar šo raksturojumu, jāsecina, ka minētais izglītības balsts joprojām ir aktuāls kā globālā mērogā vai megasistēmā, tā arī Latvijā un pat atsevišķās mikrosistēmās, piemēram, jauktajās ģimenēs vai izglītības iestādēs, kurās mācās vai studē audzēkņi, skolēni vai studenti (nevis izglītojamie!) ar dažādu etnisko izcelsmi, vai tiek iekļauti cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tāpēc uzskatām, ka lietderīgi iepazīties ar atziņām attiecīgajā ziņojuma sadaļā (Mācīšanās ir zelts, 2001, 85. - 87. lpp.). Ziņojuma autori, raksturojot balstu mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem, atkārtoti akcentē, ka šī tipa mācīšanās droši vien ir viens no galvenajiem mūsdienu izglītības jautājumiem un to pamato, norādot šādus galvenos faktorus. • Mūsdienu pasaule pārlieku bieži ir varmācību pasaule, tas rada nepareizu iespaidu par cerībām, ko daži cilvēki ir lolojuši par cilvēces progresu. • Vienmēr ir bijuši konflikti, bet divdesmitajā gadsimtā radīts neticams cilvēces pašiznīcināšanās potenciāls. • Sabiedrība pārvēršas par bezpalīdzīgu novērotāju, pat par ķīlnieci tādiem spēkiem, kas rada vai uztur konfliktus. • Līdz pat šim laikam izglītība nav spējusi daudz panākt, lai stāvokli labotu. Ziņojuma autori meklē atbildi uz jautājumu: „ Vai ir iespējams izstrādāt tādas formas izglītību, kas varētu palīdzēt izvairīties no konfliktiem vai atrisināt tos mierā, ieaudzinot cieņu pret citiem cilvēkiem, viņu kultūrām un viņu garīgām vērtībām?” Mācīt nevardarbību skolās ir tikai viens no daudziem līdzekļiem, kā apkarot aizspriedumus, kas izraisa konfliktus. Šo uzdevums apgrūtina tas, ka: • cilvēki ļoti dabiskā kārtā tiecas pārāk augstu novērtēt paši savas īpašības un savas grupas īpašības un lolo aizspriedumus pret citiem; • vispārējā konkurences gaisotne, kas valda kā globālā, tā lokālā mērogā, dod priekšroku konkurences garam un cilvēku panākumiem; • konkurence rada spriedzi starp bagātiem un nabagiem; • izglītība dažkārt palīdz uzturēt konkurencei raksturīgo klimatu, nepareizi interpretējot priekšstatu par sāncensību. 43
Page 1 and 2: Latvijas Lauksaimniecības universi
Page 3 and 4: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 39 and 40: Briede B., Pēks L. (2011) Ekolo Ek
Page 41: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 93 and 94:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
show all

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?