Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.
Kellers un Novaks (Keller, Novak, 1993) secina, ka metodoloģiskās kompetences
centrā ir jautājums kā attiecībā kā uz domāšanu, tā kompetences pierādīšanu darbībā.
Metodoloģiskā kompetence (Keller, Novak, 1993) aptver domāšanas un izpildīšanas
prasmes; domāšanas prasmes, piemēram, loģisko, sistēmisko domāšanu utt.;
izpildīšanas kompetenci raksturo veidi, kā, piemēram, izturēt slodzes un
koncentrēties.
Refleksijas kompetence nozīmē, ka indivīds spēj vērtēt savu darbību, secināt un arī
mainīt lēmumus. Ar refleksijas palīdzību indivīds pilnveido savu kritisko domāšanu,
izvērtē attieksmes, vērtības, cēloņu un seku sakarības. Refleksijas kompetence veicina
domāšanu sakarībās kā lokālā, tā globālā līmenī.
Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā (2000, 146. lpp.) apkopoti trīs refleksijas
līmeņi pedagoģiskajā darbībā: analīze, pamatojoties uz teorētiskām atziņām; kritiskā
novērtēšana un vispārīgāku vērtību apzināšanās, kad notiek refleksijas robežu
paplašināšana. Šāds strukturāls dalījums un process attiecas uz profesionālu līmeni.
Refleksija ir jāmācās visu mūžu un tā daudzkārt notiek, līmeņiem saplūstot un tos pat
neapzinoties. Svarīgi ir apzināties, ka refleksijas kā process palīdz attieksmju, vērtību,
lēmumu un darbību izpratnē.
Pamatkompetences ir īpaša kompetences grupa, kas aptver indivīdu galvenās
aktivitātes karjeras attīstībā un dzīves kvalitātē kopumā. Tās ietver spēju atbilstoši
komunicēt un sevi attīstīt. Bells (Bell, 2001) akcentē pamatkompetenču pierādīšanas
nozīmi skolas programmās un karjeras attīstībā.
Eiropas komisijas ekspertu grupa ir izstrādājusi šādas pamatkompetences
mūžizglītībai: komunikācija dzimtajā valodā, komunikācija svešvalodā, matemātikas
pamati un pamatkompetences zinātnē un tehnoloģijās, digitālā kompetence,
mācīšanās prasmes, interpersonālās un pilsoniskās kompetences, uzņēmējdarbības un
kultūras kompetences (Implementation of Education and Training 2010 Work
Programme, 2004, 7 – 8).
Paškompetence izpaužas indivīda spējā patstāvīgi domāt, spriest, izprast sevi, gūt
zināšanas, paust savu viedokli, pieņemt lēmumus. Koncepcija par mācīšanos mūža
garumā un tiekšanos uz zināšanu sabiedrību ir spēcīgs stimuls attīstīt savu
paškompetenci. Izglītības balsts pašam būt apstiprina šīs kompetences attīstības
nepieciešamību un nozīmīgumu.
114