Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

More documents

Recommendations

Info

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. situācijas un atrast vairāk vai mazāk pieņemamas iespējas. Taču ir arī skaidrs, ka dialogs var notikt, ja partneri viens otru akceptē kā līdztiesīgus. Bušs (Буш, 1985) šajā sakarībā secina, ka antidialoģiskas attiecības nostiprinās, kad atsevišķi partneri demonstrē subjekta-objekta attiecības un noliedz kopīgo starp viņiem. Protams, dialoga problēmas izraisa vēlme pēc monologa, nevēlēšanās un neprasme citos ieklausīties un dzirdēt patieso informāciju, kā arī vienaldzība pret dialoga dalībniekiem. Taču šīs problēmas izraisa arī grūtības un līdz ar to arī nevēlēšanās iedziļināties informācijā, kura var nebūt vienlīdz aktuāla visiem dalībniekiem. Tāpēc visiem dalībniekiem ir ļoti svarīgi apzināties interešu kopību vai arī tās meklēt, ja apstākļi diktē kopīgu darbību. Šeit liela nozīme ir tolerancei pret citādo, kas var arī strauji ietekmēt ierasto darbību ritmu. Vogts (Wogt) secina, ka tolerances nozīme izpaužas kā pretstats stereotipiem, tendenciozitātei un aizspriedumiem (Wogt, 1997). Tolerance ir dialoga rādītājs, bet tas ir jāmācās, jo citādo uzreiz nevar pieņemt. Vogts (Wogt, 1997) raksturo toleranci kā iekšēju savaldību, ja jāsastopas ar kaut ko nepatīkamu, iebildumiem, bīstamām parādībām vai negatīvu attieksmi. Tolerance ir īpaši nepieciešama, lai veicinātu līdzsvaru starp indivīdiem, grupām, kultūrām, reliģijām, interesēm un mērķiem. Tādēļ ir svarīgi atzīt, ka tolerance ietver dialoga prasmes un ir dialoga nosacījums. Meigans (Meighan, 1988), analizējot partnerības problēmu skolā, secina, ka tām jābūt līdztiesīgu subjektu attiecībām un uz rezultātu ir jātiecas kopīgi. Tas nozīmē arī regulāru klausīšanās un sadarbības prasmju attīstīšanu, mācoties vienam otru cienīt. Freirs (Freire, 1998) raksturo sociālo formu un prakses nozīmi kritiskās domāšanas un dialoga prasmju attīstībā. Skolotājam ir jārespektē skolēnu/studentu autonomija, pieredze un ziņkāre, pretējā gadījumā viņi pārkāpj ētiskos principus. Freirs uzsver, ka dialoga mērķis ir panākt gan individuālas, gan sabiedriskās izmaiņas. Freirs tāpat kā Meigans secina, ka skolotāji un skolēni mācās kopā un sadarbojas uz dialoga pamata. Skolotājiem ir labi jāzina vietējā vide, kā arī jābūt atklātiem dialogos ar skolēniem/studentiem. Arī Giro (Giroux, 1997) norāda uz kritiskā dialoga pedagoģisko nozīmi, kas dod iespēju šādā vidē daudziem paust savu viedokli un mācīties konstruēt tekstus. Ramsdens (Ramsden, 2003) pamato dialoģiskas mijiedarbības nozīmi kā vispārējā, tā augstākajā izglītībā. Viņš skaidro negatīvo komentāru uzmanīgu aizstāšanu ar 46
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. pozitīviem, delikātuma nozīmi atgriezeniskās saites laikā, jo tad skolēnam/studentam ir efektīvi iespējams palīdzēt. Ramsdens kritizē skolotāju sarkasmu un neiejūtību. Viņš uzsver mācīšanos izteikties un pārvaldīt savu runu, trenēties to darīt, attiecoties pret to kā vienu no augstas kvalitātes mācīšanās rezultātiem. Savukārt Vigotskis (Выготский, 1934) raksta, ka dialogā ir vieglāk izprast lietas būtību, jo sarunas dalībnieki izmanto gan verbālos, gan neverbālos līdzekļus. Vigotskis min, ka Ščerba (Выготский, 1934) norāda uz dialogu kā pašu dabiskāko mutiskās runas verbālo formu, un ka monologs ir diezgan mākslīga forma. Bušs (Буш, 1985) turpina Ščerbas domu, uzsverot, ka problēmu risināšana dialoģiski, nozīmē arī cilvēku izdzīvošanas problēmu risinājumu. Nenoliedzami, ka minēto filozofu un pedagogu atziņas par dialogu tikai papildina un apliecina izglītības balstu mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem un mācīties būt humānistisko un cilvēces ilgtspējīgas attīstības ievirzi. Kopīgu mērķu izvirzīšana un īstenošana parasti izrauj no rutīnas, atšķirības un konflikti kļūst nebūtiski vai pat pazūd. Ziņojuma autori norāda vairākas šīs pieejas realizācijas iespējas: • līdzdalība projektos, kuros piedalās dažādu tautību cilvēki, gūstot jaunu piederības apziņu, kas ļauj pacelties pāri ierastai rutīnai un izprast to, kas ir kopīgs, nevis to, kas atšķir; • līdzdalība sportā; • kultūras pasākumi; • kopīgs sabiedriskais darbs, piemēram, uzkopjot apkārtni, sniedzot humāno palīdzību, palīdzot veciem cilvēkiem, utt. Starptautiskiem projektiem, kuros notiek audzēkņu, studentu un pedagogu savstarpējā apmaiņa vai profesionālā pilnveide dažādās valstīs, mūsuprāt ir plašas un līdz šim nepietiekoši izmantotas iespējas, kā mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem. Projektu ietekme var būt visai daudzveidīga. Kā būtiskākos var minēt šādus ietekmes veidus (Andersone, 2008). • Valodas prasmju apguve- mērķis praktiski visos sadarbības projektos. Labas svešvalodas zināšanas savukārt veicina saprašanos dažādu kultūru starpā. 47
Page 1 and 2: Latvijas Lauksaimniecības universi
Page 3 and 4: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 39 and 40: Briede B., Pēks L. (2011) Ekolo Ek
Page 45: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 97 and 98:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
show all

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?