Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

More documents

Recommendations

Info

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. Lai samazinātu minēto un citu faktoru ietekmi, nepietiek organizēt kontaktus un saziņu starp dažādu grupu locekļiem, piemēram, izglītības iestādēs, kuru kontingents veidojas no dažādām etniskām grupām. Ziņojuma autori brīdina, ka dažādām grupām savā starpā konkurējot vidē, kurā tās dzīvo kopā, tādi kontakti var arī katalizēt slēptus saspīlējumus un konfliktus. Turpretī, ja pastāv kopēji mērķi un nolūki, slēpts naidīgums var zust un veidoties sadarbība vai pat draudzība. Jāpiezīmē, ka autora (L.P.) novērojumi gandrīz 20 gadus ilgā periodā pagājušā gadsimta otrajā pusē, strādājot ar studentu grupām, kurās apmēram puse bija latvieši, bet puse citu tautību studenti, neradīja nekādus etniskus konfliktus, saskarsmes problēmas vai diskusijas par nodarbībās izmantoto valodu. Grupas pēc būtības bija bilingvālas, un tā rezultātā notika kā latviešu, tā krievu valodas pilnveide. Pilnveidojās arī docētāja valodu prasme. Pēc autora domām tas notika tāpēc, ka studenti šajās grupās bija iekļāvušies pilnīgi brīvprātīgi, nevēlēdamies uz vienu gadu atlikt studiju uzsākšanu, jo specialitātē pārmaiņus veidoja grupas ar latviešu vai krievu mācību valodu. Viņus vienoja kopīgs mērķis- apgūt studiju kursu. Balstoties uz šo pieredzi un arī citiem novērojumiem, autors secina, ka daudzos gadījumos valodu un kopdarbības problēmas joprojām rodas vai tiek apzināti un mērķtiecīgi, vai arī neapzināti (piemēram, ar nepārdomātiem lēmumiem un mākslīgu grupu veidošanu) radītas dažādu mezosistēmas, eksosistēmas vai makrosistēmas līmeņa faktoru iedarbības ietekmē. Ziņojumā ieteiktas un raksturotas divas savstarpēji papildinošas pieejas (Mācīšanās ir zelts, 2001, 86. -87. lpp.): • pakāpeniski jāatklāj un jāsaprot citi cilvēki, • jādalās pieredzē par kopīgiem ilgtermiņa mērķiem un tie jāīsteno. Atklāt citus nozīmē: • mācīties saskatīt, cik dažādi un vienlaikus arī ļoti līdzīgi ir cilvēki; • apzināties, ka cits no cita atkarīgi ir visi. Ja gribam saprast citus un attīstīt empātiju, vispirms jāpazīst pašam sevi. Tam jānotiek dažādās mikrovidēs: ģimenē, sabiedrībā vai skolā. Tātad balsts mācīties dzīvot kopā ir cieši saistīts ar balstu mācīties būt. 44
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. Lai mācītos dzīvot kopā, izglītības norisēs: • jāatzīst citu cilvēku vērtība; • nav pieļaujama dogmatiska pieeja, kura nevis ieaudzina, bet apslāpē cilvēku zinātkāri vai kritisku garu; • pedagogam jācenšas būt uzvedības paraugam; • jāattīsta spēja risināt dialogus un debatēt ar citiem kā viens no nozīmīgiem divdesmit pirmā gadsimta izglītības (pedagoģiskajiem) līdzekļiem). Dialoga prasmes ir ne tikai mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem, kuras pamatideja ir sevis un citu iepazīšana un atzīšana, bet arī pārējo izglītības balstu īstenošanas nosacījums. Dialogs ir divpusējs process, kur abas puses respektē viena otru. To var analizēt no dažādiem savstarpēji saistītiem aspektiem, piemēram, verbālā un neverbālā, interpersonālā, politiskā un starpkultūru u.c. Nosacījumi dialogam, ievērojot izglītības balstu ideju, ir: līdztiesība, tolerance, klausīšanās prasmes, vēstījuma skaidrība, saskaņoti mērķi, izpratne par konkrēto vidi (galvenokārt dabas un sociālais aspekts). Dialoga būtība ir aktuāls pētījuma objekts visā pasaulē un tā aktualitāte mūsdienās nemazinās. Feierbahs (Фейербах, 1955) uzsvēra dialoga nozīmi dialektikā. Domātāju grupa vēlāk nodibināja dialoģisma virzienu, kur viens no spilgtākajiem pārstāvjiem bija Martins Būbers. Mūsdienu politikas filozofi, piemēram, Ekermans (Ekerman) atzīst, ka dialogs vienmēr būs aktuāls kā tolerants līdzāspastāvēšanas problēmu risināšanas līdzeklis ētiskā kontekstā (Ekermans, 1998). Arī Morēns (Morin) uzsver, ka tieši dialogs ir Eiropas kultūras centrā, jo tas pastāv starp indivīdiem, valstīm, kultūrām un ir demokrātijas rādītājs (Morēns, 1990). Dialogs ir iespēja mazināt antihumānu rīcību un tā nepārtraukta uzturēšana visos līmeņos sabiedrībā ir noteikti nepieciešama, jo mēs nepārtraukti atrodamies arī konkurences un izteiktas patērniecības apstākļos. Dialoģiskas attiecības mazina spriedzi, rosina savstarpēju uzticēšanos kā starp atsevišķiem indivīdiem, tā sabiedrībā un kultūrās kopumā un palīdz rast risinājumus, iesaistītajām pusēm izvērtējot 45
Page 1 and 2: Latvijas Lauksaimniecības universi
Page 3 and 4: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 39 and 40: Briede B., Pēks L. (2011) Ekolo Ek
Page 43: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 95 and 96:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
show all

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?