Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Briede B., Pēks L. (2011) <strong>Ekoloģiskā</strong> <strong>pieeja</strong> <strong>izglītībā</strong>. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.<br />
kompetences personīgajā, sociālajā vai ar darbu saistītā jomā. Disertācijas autore<br />
norāda, ka neformālā izglītība balstās uz indivīda pieredzi, pašaktivitāti un dod iespējas<br />
iegūt zināšanas, prasmes, iemaņas, ko nav iespējams attīstīt formālās izglītības<br />
ietvaros. Turklāt neformālā izglītība var palīdzēt papildināt nepieciešamās (trūkstošās)<br />
zināšanas. Teorētisko un eksperimentālo pētījumu rezultātā secināts (Kravale, 2006),<br />
ka neformālā izglītība ir dinamiska, daudzveidīga izglītojoši attīstoša sistēma,<br />
kurai nav izteikti valstiski reglamentējošas pārvaldes. Neformālā izglītība var<br />
īstenoties kā formālās izglītības papildinājums, kā iztrūkstošo formālo zināšanu,<br />
prasmju, iemaņu ieguves process, kā izglītība, kas piedāvā jaunas zināšanas,<br />
prasmes, iemaņas. Neformālās izglītības funkcijas ir nodrošināt izglītību tiem,<br />
kuriem nav iespējams to iegūt formālā ceļā, dot iespēju ikvienam indivīdam iegūt<br />
jaunas zināšanas, prasmes un attieksmes. Neformālās izglītības sistēma nodrošina<br />
izglītības <strong>pieeja</strong>mību ar minimāliem resursiem tās realizācijai. Neformālajai<br />
izglītībai vajadzētu palīdzēt indivīdam iekļauties formālajā izglītības sistēmā, kā<br />
arī pilnveidot praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas esošajā situācijā.<br />
Informālā izglītība nav neformālās izglītības jēdziena sinonīms, bet gan izglītība,<br />
kas ir katra indivīda izglītošanās pamatveids un kas, sastopoties ar pārmaiņām,<br />
pilnveidojas ikdienas procesā, taču šis process ne vienmēr ir apzināts. Informālās<br />
izglītības saturu nosaka indivīda intereses, vajadzības un sociālā vide. Informālās<br />
izglītības ietvaros indivīds apgūst attieksmes, vērtības, prasmes un zināšanas no<br />
ikdienas pieredzes un no tām izglītības ietekmēm, resursiem, kas atrodas tuvākā<br />
apkārtnē. Informālās izglītošanās process dažkārt var būt arī neapzināts, un, lai gan<br />
izglītības veidi ir savā starpā cieši saistīti, tomēr informālā izglītība būtu jāakceptē kā<br />
ikvienas izglītības subjektīvā determinante. Tādējādi indivīda ikdienas izglītošanās<br />
ietvaros informālā izglītība ietver subjektīvus determinantus attiecībā pret zināšanām,<br />
iemaņām un prasmēm, ko indivīds apgūst mērķtiecīgi, reaģējot uz sabiedrībā<br />
notiekošajām pārmaiņām, t. i., neformālo izglītību (Kravale, 2006, 9. lpp.).<br />
Mūsu veiktie pilotpētījumi dažādu specialitāšu nepilna studiju laika maģistrantu<br />
grupās liecina, ka pēc maģistrantu vērtējuma formālā izglītība veido 1/4, bet<br />
neformālā un informālā 3/4 no speciālista kompetences. Analogi pētījumi<br />
arodizglītības iestāžu skolotāju grupās parādīja, ka formālā un neformālā izglītība pēc<br />
savas ietekmes ir aptuveni vienāda un kopā veido vairāk kā 2/3 no kompetences, bet<br />
informālās izglītības ietekme ir salīdzinoši mazāka par formālās vai neformālās<br />
76
Change language