Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.
Mater sienām viņi studentiskā manierē ar mūsdienīgiem informācijas līdzekļiem
(aerosola baloniņi ar krāsām) izveidoja uzrakstu (Hentig, 1999):
Mēs atnācām atziņas smelties,
bet noslīkām informācijas jūrā!
Grāmatas Ak, šīs vērtības! Par audzināšanu 21. gadsimtenim (Ach, die Werte!: Über
eine Erziehung für das 21. Jahrhundert) autors Hartmuts Hentigs (Hartmut von
Hentig,1925- pedagogs, vairāku Vācijas universitāšu profesors un goda doktors)
komentējot šo uzrakstu, jautā (Hentig, 1999):
Vai lasīsim to kā izaicinājumu, vai arī kā izglītības nekrologu?
Interesantas šajā kontekstā ir arī vairākas Alberta Einšteina (Albert Einstein, 1879-
1955) atziņas.
Tikai pārdroši pieņēmumi, nevis faktu uzkrāšana spēj virzīt mūs uz priekšu.
Zināšanas nāk no pieredzes! - "Informācija nav zināšanas! Vienīgais to avots ir
pieredze!" Tāpēc nebaidies darīt! Nezini, kā? Izdari - tad uzzināsi! (Psiholoģija,
2011).
Pagājušā gadsimta otrajā pusē arī bijušajā Padomju Savienībā populāra bija atziņa:
„Students nav trauks, kas jāpielej, bet lāpa, kura jāaizdedzina!”
Tā atkārtoti tika publicēta dažādos periodiskos izdevumos un izskanēja no konferenču
tribīnēm. Tomēr vienlaikus šī darba autorus interesēja atbilde uz jautājumu:
„Vai iespējams aizdedzināt lāpu, kurā nav ieliets degmaisījums?”
Tādējādi joprojām aktuāla ir problēma par informācijas apjomu un veidu, kura mācību
vai studiju procesā jāpārveido par audzēkņu vai studentu zināšanām, kā arī citas 21.
gadsimta izglītības problēmas.
To risinājumi meklēti ne tikai UNESCO ziņojumā, bet arī daudzu izglītības pētnieku
darbos. Kā piemēru aplūkosim jau minētajā Hentiga (1999) darbā doto situācijas
raksturojumu, kāda izveidojusies 21. gadsimtā ieejot. To var attiecināt uz mega- un
makrosistēmas līmeni, kurā notiekošais neizbēgami ietekmē norises mikrosistēmās-
skolā, ģimenē u.c.
37