Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

More documents

Recommendations

Info

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. pedagoģijas speciālistiem. Uz to tika saņemtas 4 atbildes, kurās pausti ļoti atšķirīgi viedokļi. LZA TK sēdēs izskatīti vairāki priekšlikumi (ikdienas mācīšanās, ikdienējā mācīšanās, netīšā mācīšanās, netiešā mācīšanās, spontānā mācīšanās, stihiskā mācīšanās u. c.). Pēc mūsu (B.B., L.P.) domām termina izvēlē šajā gadījumā tuvu ideālam nonākt nav iespējams, bet jācenšas panākt iespējami maksimālo atbilstību būtībai un principiem, prognozējot iespējami mazāku pārpratumu varbūtību. Definējums pēc būtības atrodams Mūžizglītības memorandā. Uzskatām, ka būtu ievērojams sistēmiskuma princips (attiecīgi izvēloties terminelementus formālā, neformālā un informālā) un ka, izvēloties terminelementu informālā, radīsies vismazāk pārpratumu. No sistēmiskuma viedokļa terminu kopa formālā, neformālā un ikdienas neformālā izglītība nav pietiekoši viendabīga un ērta lietošanā un var sagādāt grūtības tiem, kuri studē vai studēs pedagoģiju. Tāpēc diskusijai un konstruktīvai kritikai, t.i., piedāvājot citu atbilstošāku terminu kopu, iesakām lietot terminus formālā, neformālā un informālā izglītība/mācīšanās. (Autori ir pret latviešu valodas piesārņošanu ar anglicismiem, bet šajā gadījumā ņem vērā to, ka gan nolieguma partikula in, gan arī vārda sakne forma ir latīņu izcelsmes. Būtiski ir arī, ka partikula in satur ne tikai noliegumu, bet arī nozīmi iekšā.) Ņemot vērā mūsu priekšlikumus par termina informāla izglītība lietošanu Terminoloģijas komisija nolēma (LZA TK sēdes 20.11.2007 protokols Nr. 5/1077), ka terminelementu informal latviski tulkojot, var izmantot sinonīmus ikdienējā jeb informālā. Priekšroka dodama terminelementam informālā. Termina informālā izglītība lietošana atbalstīta arī Mārītes Kravales (2006) disertācijā, kas veltīta neformālās izglītības pētījumiem Latvijā. Konstatēts, ka termins informal education tiek tulkots kā interešu izglītība, pieredzes, ikdienas izglītība vai dzīves izglītība. Mārīte Kravale norāda, ka vēlams ieviest jaunu terminu informālā izglītība, kas ir katra indivīda izglītošanās pamatveids. Tādējādi tiks nošķirts jēdziens informālā izglītība no interešu, pieredzes vai kāda cita izglītības veida. Diemžēl Mūžizglītības memorandā (Memorandum on Lifelong Learning, 2000) angļu valodas tekstā, lai apzīmētu attiecīgos jēdzienus, nav pilnīgi viennozīmīgi lietoti termini learning un education. 80
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. Termini learning un education definēti ANO Dekādes Izglītība ilgtspējīgai attīstībai dokumentā par galvenajiem izglītības ilgtspējīgai attīstībai terminiem. Education is derived from the Latin educare, meaning to rear or foster and from educere, which means to draw out or develop. While this developmental and transformative meaning retains currency, it has largely been overshadowed by transmissive ideas relating to instruction and teaching. Education (as a verb) is commonly used to describe a process and also (as a noun) shorthand for the ‘education system’, which involves policies, institutions, curricula, actors, etc. (Izcēlumi B.B., L.P.) Learning is the process through which knowledge, values and skills are developed. The processing of information results in a relatively stable change in the behaviour of an individual or organization. Learning is absorbing information and integrating the information in and considerations in such a way that this leads to different choices, different behaviour. Information (consisting of data, basic information) is connected with our knowledge, our experience, our norms and values and the way we lead our lives (giving meaning to life). (UN Economic Commission for Europe Committee on Environmental Policy. Some terms used in the strategy for education for sustainable development, 2004b, 1). Kā redzams, terminam education var būt vairākas nozīmes, kuras parasti iespējams diferencēt, ņemot vērā kontekstu. Latviešu valodā termins izglītot ir Ata Kronvalda 1869. gadā darināts jaunvārds (Karulis,1992, 347), to atvasinot no adjektīva glīts. Vispirms gan tika darināts lietvārds glīte, t.i., patīkama forma vai veids un pēc tam glītība. Kronvalda izpratnē glītot nozīmēja izveidot, izkopt. Vēlāk (1871.g.) Kronvalds mēģināja lietot vārdu dailēt, t.i., izglītot ar mācībām un audzināšanu, diemžēl sākotnējais variants izglītot jau bija paguvis iesakņoties. Arī latviešu valodā termins izglītība veidojies vācu valodas ietekmē. Tas izpaužas arī priedēklī iz-, kura rašanos ietekmēja vācu Ausbildung- izglītība, noteiktai profesijai, spezielle Bildung (Keller, Novak, 1993; 41) un pret kuru iebilda Reinis Kaudzīte. Latviešu valodas termini ietver sevī arī izglītības 81
Page 1 and 2:
Latvijas Lauksaimniecības universi
Page 3 and 4:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 39 and 40: Briede B., Pēks L. (2011) Ekolo Ek
Page 79: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
show all

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?