Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

More documents

Recommendations

Info

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. 1.4. Transmisīvās un transformatīvās izglītības empīrisks pētījums Latvijas Lauksaimniecības universitātes Izglītības un mājsaimniecības institūtā 2005. gadā veikts pētījums (Pēks, 2006), kura mērķis bija raksturot transformatīvās izglītības īstenošanu atsevišķās Latvijas izglītības iestādēs vai programmās salīdzinājumā ar transmisīvo izglītību. Pētījumā novērtēti: • transmisīvās un transformatīvās izglītības indikatori; • izglītības vadības mehāniskā un ekoloģiskā modeļa indikatori. Izglītības izmaiņu raksturošanai izmantotie rādītāji. Pētījumā izmantoti Stīvena Stirlinga izstrādātie rādītāji (Sterling, 2001, 46-47, 58-59), kuri apkopoti tabulās (2.1- 2.6. tabula). Rādītāji raksturo transmisīvo un transformatīvo izglītību (2.2. un 2.3. tabula), izglītības vadības mehānisko (mechanistic) un ekoloģisko modeli (2.4. un 2.5. tabula). Saglabāts Stirlinga lietotais termins mehāniskā vadība, jo tā iespējamie latviskojumi (tradicionālā, normatīvā ?) var būt neprecīzi. Minētās tabulas satur izglītības rādītājus, kuri sadalīti vairākās grupās. Visi rādītāji grupēti alternatīvos pāros. Katra pāra kreisajā pusē novietotais rādītājs raksturīgs transmisīvajai izglītībai vai izglītībai ar mehānisko vadību, bet labajā- ilgtspējīgai, ekoloģiskajam modelim atbilstošajai izglītībai. Izglītības rādītāju vērtēšana. Katrs vērtētājs individuāli novērtēja tabulās dotos indikatori pārus, attiecinot tos uz konkrētu izglītības iestādi vai izglītības programmu. Katra indikatoru pāra iespējamie trīs vērtējumi: • dominē kreisajā pusē novietotais rādītājs; • dominē labajā pusē novietotais rādītājs; • nav izteikta viena rādītāja dominante, piemēram, vērojama gan ārējā vadība, gan arī pašorganizācija. Vērtētāji varēja arī atturēties no atsevišķu indikatoru pāru vērtēšanas. Vērtējamās izglītības iestādes vai programmas. Tika vērtētas divas koledžas un maģistra studiju programma. Lai ievērotu pētījuma ētiku, tās apzīmētas ar nosacītiem apzīmējumiem. Abas koledžas atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Koledžā K1 24
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. dominē ekonomiska rakstura programmas, bet koledžā K2- inženierzinātņu. Maģistra programma M īstenota pedagoģijas specialitātē. Vērtētāji. Koledžas un maģistra studiju programmu vērtēja ekspertu grupas. Katru koledžu vērtēja astoņi eksperti. Visi eksperti strādā vērtējamā koledžā. Eksperti ir pieredzējuši pedagogi ar 6 ... 40 gadus ilgu darba stāžu. Ekspertu skaitā bijā arī koledžas vadītājs vai viņa vietnieki. Maģistra studiju programmu M vērtēja 2. kursa maģistranti, kuri paralēli studijām vairākus gadus strādā arī dažādās izglītības iestādēs. Maģistra programma M1 - atkārtota programmas M vērtēšana, kuru 2011. gada pavasara semestrī veica pirmā kursa maģistranti. Datu apstrāde. Katra indikatoru pāra vērtējumu atšķirību būtiskums tika noteikts, izmantojot (hī kvadrāta) testu, salīdzinot faktisko vērtējumu frekvences ar teorētiskajām (vienādām abu indikatoru vērtējumu frekvencēm). Aprēķinātais būtiskuma jeb nozīmīguma līmenis p salīdzināts ar būtiskuma līmeņa kritiskajām vērtībām α. Būtiskuma raksturošanai izvēlētas četras α kritiskās vērtības (2.1. tabula): α=0,1% (izcili būtiskas atšķirības); α=1,0% (ļoti būtiskas atšķirības); α=5,0% (būtiskas atšķirības); α=10,0% (iezīmējas atšķirības). Lai aprēķinā iegūtie dati būtu pārskatāmāki, tabulās norādītas tikai minētās būtiskuma robežvērtības nevis aprēķinātās vērtības. Mazākām būtiskuma kritiskām vērtībām atbilst lielākas vērtējuma frekvenču atšķirības, t.i. šīs atšķirības ir būtiskākas. Tālākā tekstā lietots saīsināts pieraksts- būtiskāks vērtējums. Ja visi vērtētāji no kāda rādītāju pāra izvēlējušies tikai vienu rādītāju, tad χ 2 kritēriju nav iespējams izmantot. Šajos gadījumos atšķirības ir visbūtiskākās un to vērtējums pilnīgi vienprātīgs. Tabulās tās atzīmētas ar + (izvēlēts tikai pāra labās puses rādītājs). Tabulās un tekstā izmantoto apzīmējumu skaidrojums Apzīmējumi Skaidrojums K1, K2 Koledžas M Maģistra studiju programma M1 Maģistra studiju programma, atkārtoti vērtēta 2011. gadā 2.1. tabula Visu ekspertu vērtējumos dominē transformatīvā izglītība vai + ekoloģiskais vadības modelis, pilnīgi vienprātīgs vērtējums. 0,1 Izcili būtiskas vērtējumu atšķirības, būtiskuma līmenis p≤α=0,1% 1 Ļoti būtiskas vērtējumu atšķirības, būtiskuma līmenis p≤α=1% 5 Būtiskas vērtējumu atšķirības, būtiskuma līmenis p≤α=5% 10 Iezīmējas vērtējumu atšķirības, būtiskuma līmenis p≤α=10% Vērtējumu atšķirība nav būtiska 25
Page 1 and 2: Latvijas Lauksaimniecības universi
Page 3 and 4: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 23: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 39 and 40: Briede B., Pēks L. (2011) Ekolo Ek
Page 75 and 76:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
show all

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?