Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

More documents

Recommendations

Info

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. • kritiski kulturālā apzināšanās/politiskā izglītība: spēja vērtēt kritiski, atbilstoši kritērijiem praksi un produktus kā savā, tā citās kultūrās un valstīs. Fantini (Fantini, 1995) norāda, ka starpkultūru kompetence ietver trīs spējas: • attīstīt un uzturēt attiecības; • komunicēt efektīvi un atbilstoši ar minimāliem zaudējumiem vai sagrozījumiem; • gūt piekrišanu un sadarboties ar citiem. Starpkultūru kompetences pieci elementi un spējas viennozīmīgi akcentē sociālo kompetenci un īpaši dialoga veidošanas prasmes. Sociālā kompetence saturs ir saderīgs ar visu izglītības balstu saturu daļām un arī šādā sakarībā atklāj šīs kompetences nozīmi visa mūža garumā. Sociālās kompetences rādītāji Izglītības balsti Sociālo zināšanu un prasmju apguve Mācīties zināt Sociālā aktivitāte Mācīties darīt Kompetences atbildīga izpausme reālā situācijā un līdztiesīgā sadarbībā Mācīties dzīvot kopā, mācīties sadzīvot ar citiem Refleksija Mācīties būt Profesionālo kompetenci plaši analizē kā teorētiķi, tā profesionālās organizācijas. Tās demonstrēšana norāda uz profesionālismu, kurš ietver tādus rādītājus kā orientēšanos savā profesijā, konsultēt un ekspertēt, ievērot profesionālo ētiku u. c. Profesionālās kompetences augstākais līmenis ir eksperta kompetence, kura balstās uz plašu zināšanu un prasmju klāsta un to rezultatīvu izmantošanu kā dažādos pastāvīgos darba uzdevumos, tā nestandarta situācijās mainīgos un neskaidros apstākļos. Garleja (2006, 28. lpp.) akcentē, ka profesionālā kompetence ir spēja realizēt aktivitātes amata funkciju ietvaros, izmantojot vērtību filtru, zināšanu selektīvā izvēlē veidojot prasmes, spēja integrēt zināšanas un vērtības mērķu sasniegšanai profesionālā darbā. Tā izpaužas kā analītiskās atspoguļošanas prasme, modelēšanas 116
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. prasme, uzskatu, pieredzes, eksperimentu apkopošanas, sistematizēšanas, organizēšanas, uzvedības modelēšanas prasme. Profesionālajā kompetencē būtiski ir vairāki aspekti. Pirmkārt, ir nepieciešama pastāvīga zināšanu un prasmju attīstība un tas var notikt kā formāli (mūsdienās karjeras maiņa daudziem indivīdiem notiek vairākas reizes dzīvē), tā neformāli un informāli. Latvijas profesiju standarti ietver nodarbinātības aprakstu, profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai, nepieciešamās prasmes un zināšanas, attiecīgos pienākumus un uzdevumus, kā arī īpašos darba vidi raksturojošos faktorus. Profesionāļiem būtu jāspēj analizēt un vispārināt zināšanas un praktisko pieredzi, radīt jaunas zināšanas un izvērtēt savu pieredzi. Otrkārt, nozīmīgs aspekts profesionālajā kompetencē ir atbildības izjūta un autonomija attiecībā pret savām funkcijām un pienākumiem. Tas veicina profesionāļa pozitīvas attieksmes nostiprināšanos pret savu darbu un organizāciju kopumā, palielina ieinteresētību savā profesionālajā, kā arī organizācijas attīstībā. Treškārt, profesionālā ētika, pildot pienākumus un pieņemot lēmumus ir profesionalitātes daļa. Ceturtkārt, profesionāļiem ir jāizmanto iespējas būt ekspertiem savās jomās un tas paaugstina viņu kā profesionāļu atzīšanu kopumā. Piektkārt, profesionālas darbības neatņemama un mūsdienās nepieciešama funkcija ir mūžizglītība. Tā ir nepieciešama ne tikai nozares konkrēto un specifisko kompetenču attīstībā, bet arī sociālai, meta un pamatkompetencēm. Mūžizglītība profesionāļiem palīdz izprast situāciju un savu nozīmi attiecīgā jomā, kā arī veicina mobilitāti un apstākļu maiņu, kas parasti ir pozitīvs faktors psihiskās veselības saglabāšanai. Sestkārt, uzņēmuma ideoloģija ir viens no profesionāli ietekmējošiem faktoriem. MakIntaire (McIntyre pēc Eraut, 1994) norāda uz profesionālisma skaidrojumu no ideoloģijas viedokļa, kas aptver idejas, uzskatus, vērtības un mērķus uzņēmumā. Jebkurš profesionālis tai ir pakļauts, un izglītības balsti var būt kā atskaites punkti uzņēmuma ideoloģijas izvērtēšanā. Septītais profesionālisma aspekts attiecas uz kreativitāti. Šons (Schön, 1987), analizējot profesionāļu darbu, akcentē, ka standarta modeļi der tikai vienkāršos 117
Page 1 and 2:
Latvijas Lauksaimniecības universi
Page 3 and 4:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekolo Ek
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 115: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
show all

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?