Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Briede B., Pēks L. (2011) <strong>Ekoloģiskā</strong> <strong>pieeja</strong> <strong>izglītībā</strong>. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.<br />
dalībniekam. Skolotājs/docētājs nezina visu, nav demagoģisks. Pedagogs kopā ar<br />
izglītošanās norišu dalībniekiem: veido mācību/ studiju vidi, rada pedagoģiskās<br />
situācijas, veicina dalībnieku atvērtību, atrašanos resursu stāvokli un aktīvu darbību.<br />
Videi un situācijām jāveicina aktīvu, brīvu, emocionāli pozitīvu, radošu, mērķtiecīgu<br />
mācīšanos.<br />
Izglītības ekoloģijas veidošanās makrosistēmas līmenī saistīta ar cilvēka apziņas vai<br />
pasaules uzskata maiņu.<br />
Apziņas maiņu makrolaika ietvaros raksturo filozofs un rakstnieks Žans Gebsers<br />
(Jean Gebser, 1905-1973). Gebsers (1998) uzskata, ka jaunas apziņas veidošanos var<br />
izprast, pētot iepriekšējās apziņas struktūras: arhaisko, maģisko un mītisko. Mūsdienu<br />
apziņas struktūru Gebsers nosaucis par mentāli racionālo. Tai raksturīgs hipertrofēts<br />
Es. Nepieciešama pāreja uz integrēto apziņas struktūru, kurā būtu Es brīvība. Tā<br />
mums ļautu Es un Mēs eksistenci vai trūkumu izvēlēties apzināti.<br />
Filozofe Ena Edamss (Anne Adams) pētījumā par sistēmisku, integrētu pieeju <strong>izglītībā</strong><br />
raksturo tradicionālā, modernā, postmodernā un integrālā pasaules uzskata ietekmi uz<br />
izglītību. Integrālās izglītības pedagoģiskais modelis ietver emocionālo, garīgo<br />
(spiritual), ķermenisko (physical) un mentālo inteliģenci. Modeļa fokusā ir kā<br />
individuālie, tā arī kolektīvie uzskati. Integrālā izglītība veicina integrālā pasaules<br />
uzskata veidošanos (Adams, 2006).<br />
No ekoloģijas un pedagoģijas integrācijas viedokļa īpaši nozīmīgas ir vairākas<br />
ekoloģiskās filozofijas (ekosofijas; dziļās ekoloģijas), kā arī ekopsiholoģijas pētnieku<br />
atziņas. Tā, piemēram, Sergejs Derjabo (Сергей Дмитриевич Дерябо) uzskata, ka<br />
ekoloģiskajā ētikā balstīta cilvēka apziņas attīstība saistīta ar kardinālu pasaules tēla<br />
maiņu (Дерябо, 1999). <strong>Ekoloģiskā</strong>s krīzes pamats ir līdzšinējā antropocentriskā<br />
ekoloģiskā apziņa, kas balstījās uz ilūziju par jauno tehnoloģiju un citu faktoru<br />
nodrošinātu pārpilnību un patērniecības attīstības iespējām. Antropocentriskā<br />
ekoloģiskā apziņa jānomaina ekocentriskajai ekoloģiskajai apziņai, kurā galvenās<br />
vērtības nav vara, nauda un informācija, bet dzīvība un veselība. Norvēģu filozofs<br />
Arne Ness (Arne Næss, 1912-2009) uzskata, ka ekoloģijas zinātne, ko nodarbina tikai<br />
fakti un loģika, nevar atbildēt uz ētikas jautājumiem, kā mums jādzīvo. Vajadzīga<br />
ekoloģiskā gudrība (Næss, 1973; Ness, 2004).<br />
9
Change language