Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Briede B., Pēks L. (2011) <strong>Ekoloģiskā</strong> <strong>pieeja</strong> <strong>izglītībā</strong>. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.<br />
Ikviens Europass lietotājs, pretendējot uz kādu darba vietu, var<br />
izvēlēties lietot visus vai tikai dažus Europass dokumentus.<br />
(Europass, 2004).<br />
Mācīties dzīvot kopā nozīmīgums <strong>Latvijas</strong> izglītības vidē apstiprinās arī<br />
profesionālās izglītības attīstības scenāriju pētījumā, kuru promocijas darba ietvaros<br />
veica ilggadējs LLU Izglītības un mājsaimniecības institūta docētājs Dr. oec.<br />
Tālivaldis Sēja, kurš diemžēl pāragri aizgājis aizsaulē. Profesionālās izglītības<br />
attīstības scenāriju vērtēšanas kritēriju un pašu scenāriju analīzē tika izmantota<br />
Hierarhiju analīzes metode (Analytic Hierarchy Process – AHP).<br />
Pētījuma mērķis bija profesionālās izglītības attīstības scenāriju novērtēšana un<br />
globālās prioritātes noteikšana. Tālivaldis Sēja (2008) izstrādāja četrus <strong>Latvijas</strong><br />
profesionālās izglītības iespējamās attīstības scenārijus.<br />
Tradicionālais scenārijs. Profesionālās izglītības attīstības gaitā radikālas<br />
pārmaiņas nav paredzamas. Esošā profesionālās izglītības sistēma netiek<br />
būtiski mainīta. Turpinās optimizācijas process. Profesionālo skolu darbību<br />
uzrauga un kontrolē IZM. Sadarbība starp IZM, EM un LM pārsvarā formāla.<br />
Finansējums būtiski palielināts netiek. Mācību materiālās un metodiskās bāzes<br />
attīstība notiek valsts un pašvaldību budžeta iespēju robežās. Pedagoģisko<br />
darbinieku algu palielināšana notiek valsts kopējās pedagogu algu<br />
paaugstināšanas koncepcijas ietvaros. Galvenokārt audzēkņu trūkuma dēļ<br />
arodskolu un profesionālo vidusskolu skaits atsevišķos reģionos/novados<br />
turpina samazināties. Profesiju standartu sagatavošanā un izglītības / studiju<br />
programmu veidošanā dominē mācību iestāžu iniciatīva. Profesionālās<br />
izglītības programmu veidošanas nepieciešamības analīze netiek balstīta uz<br />
sistemātiskiem darba tirgus pētījumiem un prognozēšanu. Sadarbībā ar darba<br />
devējiem dominē mācību iestāžu iniciatīva. ES fondu finansiālā atbalsta<br />
iespēju izmantošana ir atkarīga no skolu direktoru iniciatīvas.<br />
Ekonomiski pamatotais scenārijs. Profesionālajām skolām jāatrodas tur, kur<br />
to pastāvēšana ir ekonomiski visizdevīgākā un, nodrošinot atbilstošu<br />
profesionālās izglītības kvalitāti, izdevumi viena audzēkņa sagatavošanai<br />
konkrētā profesijā ir vismazākie. Pamatojoties uz ekonomiskajiem aprēķiniem,<br />
profesionālās izglītības iestāžu skaits tiek samazināts. Turpina strādāt<br />
51