Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.
izglītības ietekmi. Mūsu agrākie pētījumi, kas veikti pagājušā gs. astoņdesmitajos
gados, parādīja, ka formālās izglītības procesā gūtās atzīmes nekorelē ar panākumiem
darbā, bet būtiska korelācija šiem panākumiem ir ar dažādām aktivitātēm, kuras
formālais studiju plāns neparedz (pašdarbība, darbs studentu pašpārvaldē u.tml.) t.i.,
informālai izglītībai, kuru iegūst arī formālās izglītības laikā. Tādējādi varam secināt,
ka izglītībā gan kā procesā, gan arī kā rezultātā liela nozīme ir cilvēka un vides
mijiedarbībai visā mūža garumā (Pēks, 2003).
Arī dokumentos par izglītību ilgtspējīgai attīstībai (UN Economic Commission for
Europe Committee on Environmental Policy. Some terms used in the strategy for
education for sustainable development, 2004b) formālās, neformālās un informālās
izglītības raksturojums un lietotā terminoloģija ir analoga Mūžizglītības memorandā
dotajai. Papildus iekļauts termins un raksturots jēdziens sociālās mācības.
Iepazīstoties ar Dekādes dokumentiem oriģinālvalodā (angļu) un to tulkojumiem, var
konstatēt atšķirības.
Sociālās mācības (social learning; социальное обучение) (UN Economic
Commission for Europe Committee on Environmental Policy. Some terms used in the
strategy for education for sustainable development, 2004b, 3):
• vienmēr ir sociāls process, jo notiek sociālā vidē vai kontekstā;
• sociālajam kontekstam atbilst:
o prakse, kurā piedalās cilvēki, kuri mācās;
o apgūstamie līdzekļi un metodes;
o attīstāmās iemaņas un izpratne;
• sociālā mijiedarbība ļauj cilvēkiem salīdzināt savas idejas, uzskatus, pieredzi
un jūtas ar citu idejām, uzskatiem, pieredzi un jūtām;
• salīdzināšana vai atspoguļošana (“mirroring”) var veicināt:
o savu ideju izvērtēšanu;
o alternatīvu ideju, iespējams, arī pretēju uzskatu pieņemšanu;
• salīdzināšana var rosināt ideju, uzskatu, pieredzes un jūtu izmaiņas;
77