Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.
• attiecības ar materiāliem un tehnoloģijām ir sekundāras salīdzinājumā ar pašu
cilvēku attiecībām;
• būtiska ir prasība kultivēt cilvēciskas īpašības, kas nav katrā ziņā ieaudzinātas
tradicionālās mācībās un kas patiesībā ir spējas nodibināt stabilas, efektīvas
attiecības starp cilvēkiem;
Ziņojumā norādīts, ka:
organizācijās, kas tehnoloģiskā ziņā būs ļoti augsti attīstītas, grūtības
savstarpējo attiecību jomā var radīt nopietnus funkcionālus traucējumus, un tas
prasa jauna tipa, drīzāk uzvedības nekā intelekta iemaņas. Tas cilvēkiem,
kam ir maz oficiālu kvalifikāciju vai pat nav nekādu, var pavērt darba
iespējas. Intuīcija, šarms, spriestspēja un spēja saturēt kopā komandu ne
vienmēr ir raksturīga cilvēkiem, kuri saņēmuši pašus augstākos
diplomus. Kā un kur gan mācīs šīs īpašības, kas dažādās pakāpēs ir iedzimtas?
Nav viegli iedomāties, kas ietilpst tajās mācību programmās, kas attīstīs
vajadzīgās spējas un slieksmes. (Izcēlumi B.B. un L.P.).
(Mācīšanās ir zelts, 2001, 84).
Mācīties būt bija galvenais temats jau Edgara Fora (Edgar Faure) ziņojumā Mācīties
būt: izglītības pasaule šodien un rīt, ko UNESCO publicējusi 1972. gadā (Faure,
1972). Mācīšanās būt ir ļoti cieši saistīta ar mācīšanos dzīvot kopā.
Mācīšanās būt principi (Mācīšanās ir zelts, 2001, 87 - 88):
• katram būs jābūt neatkarīgākam un jāliek lietā spriestspēja, kā arī lielāka
personiska atbildība par kopīgu mērķu sasniegšanu;
• nedrīkst atstāt neizmantotu nevienu talantu, kas ir slēpts jebkurā cilvēkā;
• izglītībai jāpalīdz harmoniski attīstīties katram cilvēkam - attīstīt prātu,
ķermeni, intelektu, jūtīgumu, estētiskās jūtas, personisku atbildību un garīgās
vērtības;
• visiem cilvēkiem jāspēj attīstīt neatkarīgu, kritisku domāšanu un spriestspēju,
lai paši varētu noteikt, kas viņuprāt jādara dažādos dzīves apstākļos;
67