Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

More documents

Recommendations

Info

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. Kellers un Novaks (Keller, Novak, 1993) secina, ka metodoloģiskās kompetences centrā ir jautājums kā attiecībā kā uz domāšanu, tā kompetences pierādīšanu darbībā. Metodoloģiskā kompetence (Keller, Novak, 1993) aptver domāšanas un izpildīšanas prasmes; domāšanas prasmes, piemēram, loģisko, sistēmisko domāšanu utt.; izpildīšanas kompetenci raksturo veidi, kā, piemēram, izturēt slodzes un koncentrēties. Refleksijas kompetence nozīmē, ka indivīds spēj vērtēt savu darbību, secināt un arī mainīt lēmumus. Ar refleksijas palīdzību indivīds pilnveido savu kritisko domāšanu, izvērtē attieksmes, vērtības, cēloņu un seku sakarības. Refleksijas kompetence veicina domāšanu sakarībās kā lokālā, tā globālā līmenī. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā (2000, 146. lpp.) apkopoti trīs refleksijas līmeņi pedagoģiskajā darbībā: analīze, pamatojoties uz teorētiskām atziņām; kritiskā novērtēšana un vispārīgāku vērtību apzināšanās, kad notiek refleksijas robežu paplašināšana. Šāds strukturāls dalījums un process attiecas uz profesionālu līmeni. Refleksija ir jāmācās visu mūžu un tā daudzkārt notiek, līmeņiem saplūstot un tos pat neapzinoties. Svarīgi ir apzināties, ka refleksijas kā process palīdz attieksmju, vērtību, lēmumu un darbību izpratnē. Pamatkompetences ir īpaša kompetences grupa, kas aptver indivīdu galvenās aktivitātes karjeras attīstībā un dzīves kvalitātē kopumā. Tās ietver spēju atbilstoši komunicēt un sevi attīstīt. Bells (Bell, 2001) akcentē pamatkompetenču pierādīšanas nozīmi skolas programmās un karjeras attīstībā. Eiropas komisijas ekspertu grupa ir izstrādājusi šādas pamatkompetences mūžizglītībai: komunikācija dzimtajā valodā, komunikācija svešvalodā, matemātikas pamati un pamatkompetences zinātnē un tehnoloģijās, digitālā kompetence, mācīšanās prasmes, interpersonālās un pilsoniskās kompetences, uzņēmējdarbības un kultūras kompetences (Implementation of Education and Training 2010 Work Programme, 2004, 7 – 8). Paškompetence izpaužas indivīda spējā patstāvīgi domāt, spriest, izprast sevi, gūt zināšanas, paust savu viedokli, pieņemt lēmumus. Koncepcija par mācīšanos mūža garumā un tiekšanos uz zināšanu sabiedrību ir spēcīgs stimuls attīstīt savu paškompetenci. Izglītības balsts pašam būt apstiprina šīs kompetences attīstības nepieciešamību un nozīmīgumu. 114
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI. Sociālo kompetenci (Halfpap, 1992; Keller, Novak, 1993) raksturo tādi rādītāji kā sadarbība, komunikācija, konkurētspēja, paškompetence u.c. Sociālo kompetenci raksturo arī kā pilsoniskā brieduma daļu, kad indivīds spēj spriest, lemt un vadīt konkrētas sociālās un biznesa situācijas atbilstoši apstākļiem (Keller, Novak, 2000). Garleja (2006, 31) par sociālo kompetenci raksta, ka tā ir personības gatavība adaptēties sociālajā vidē, rīkoties konkrētajos sociālajos apstākļos, nestandarta situācijās; tā ir interakcijas prasme, saskarsmes un sadarbības prasme un kultūra, spēja kavēt momentreakciju, spēja cīnīties pret ikdienas izaicinājumiem, empātijas spēja, mērķorientētība, spēja strādāt komandā, risināt konfliktus. Sociālā kompetence mūsdienās nozīmē to, ka indivīds spēj būt sociāli aktīvs un atbildīgs ar attīstītām refleksijas spējām. Sociāli aktīvs indivīds parāda savu kompetenci reālā situācijā un ir vērsts uz līdztiesīgu sadarbību. Mūsdienu globalizācijas apstākļos īpaši aktuāla ir starpkultūru kompetence kā sociālās kompetences veids. Tas aptver ļoti daudzas dzīves jomas no ikdienas situācijām līdz starptautiskiem projektiem, kur ir nepieciešama tolerance, citu kultūru un normu izpratne, darbība dažādās un pat ļoti atšķirīgās vidēs. Bairams (Byram, 2000) ilgu pētījumu rezultātā starpkultūru kompetencē ietver piecus elementus: • attieksme: zinātkāre un atklātība, gatavība pretoties šaubām par citām kultūrām un izcelt tikai savējo; • zināšanas: par sociālām grupām un to radītiem produktiem un praktisko darbību savā un citās zemēs, par vispārējiem procesiem sabiedrībā un indivīdu mijiedarbību; • interpretēšanas un attiecību veidošanas prasmes: spēja interpretēt dokumentu vai notikumu no citas kultūras, izskaidrot to un attiecināt uz dokumentiem no savas kultūras; • atklāsmes un mijiedarbošanās prasmes: spēja apgūt jaunas zināšanas par kultūru un tās izpausmēm dzīvēm un spēja izmantot zināšanas, attieksmes un prasmes komunikācijas/mijiedarbības laikā; 115
Page 1 and 2:
Latvijas Lauksaimniecības universi
Page 3 and 4:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Briede B., Pēks L. (2011) Ekolo Ek
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
Page 113: Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģi
show all

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?