Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.
Pēdējā atziņa pašreiz īpaši aktuāla pedagogu izglītībā Latvijā, jo demogrāfiskās krīzes
rezultātā krasi samazinās skolēnu skaits. Notiek mazo lauku skolu slēgšana vai
apvienošana. Vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem ne vienmēr tiek pietiekoši
novērtēta skolu slēgšanas ietekme ilgtermiņā uz attiecīgā reģiona vidi kopumā.
Ilggadīgos novērojumos vairākos lauku novados kā Kurzemē, tā Vidzemē autoram
bija iespējams konstatēt, ka, slēdzot skolu un doktorātu, notiek vides degradācija.
Ģimenes ar bērniem vai jaunās ģimenes migrē uz novadiem, kuros izglītības un
veselības aprūpes iespējas ir nodrošinātas mazākos attālumos. Tādējādi samazinās
uzņēmējdarbības iespējas. Var izvirzīt hipotētisku pieņēmumu, ka līdzekļu
ietaupījums izglītībā ilgtermiņā, vērtējot tā ietekmi kopumā, var būt saistīts ar
zaudējumiem, kurus rada vides degradācija. Diemžēl autoriem nav izdevies apzināt
pētījumus, kas ļautu šo pieņēmumu noraidīt vai apstiprināt.
Kā skolu slēgšanas alternatīva var būt pedagogu formālās un neformālās izglītības
programmas, kas gatavotu pedagogus darbam apvienotās klasēs un nodarbību
vadīšanai vairākos priekšmetos. No ekoloģiskās pieejas viedokļa apvienotās klases
salīdzinājumā ar parastajām- ir bērnu attīstībai piemērotāka vide.
Mācīties zināt izvērstā raksturojumā (Mācīšanās ir zelts, 2001, 80-82) norādīts, ka:
• mācīšanās mazāk ir saistīta ar kataloģizētas vai kodificētas informācijas
apgūšanu,
• vairāk jāapgūst paši zināšanu iegūšanas instrumenti,
• mācīšanās zināt ir gan dzīves līdzeklis, gan mērķis.
Mācīšanās zināt ir kā līdzeklis katram cilvēkam:
• jo dod mūsdienu dzīvē ļoti nepieciešamas un svarīgas lietišķas zināšanas;
• ļauj apkārtējo vidi saprast vismaz tik daudz:
• lai varēt dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi,
• attīstīt darba iemaņas,
• sazināties ar citiem.
58