Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Briede B., Pēks L. (2011) Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.
jāsaista ar mācīšanos koncentrēties dažādās situācijās: spēlēs, mācību praksē,
ekskursijās, zinātniskos darbos utt.
Atmiņas trenēšanu apdraud informācija, ko masu informācijas līdzekļi un IT piegādā
lietošanai gatavu. UNESCO Ziņojumā konstatēts, ka:
briesmīgi būtu iedomāties, ka atmiņa varētu atmirt, jo mūsu rīcībā tagad ir
neiedomājamas jaudas informācijas glabāšanai un apritei. Katrā ziņā stipri
jāapdomā, ko mācīties no galvas, un rūpīgi jāveicina cilvēkiem vien piemītošā
asociatīvā atmiņa, ko nevar reducēt uz automātisku atminēšanos. Speciālisti ir
vienisprātis, ka atmiņai jābūt trenētai no agras bērnības un nav pareizi no
skolu mācību programmām svītrot dažus tradicionālus un šķietami apnicīgus
vingrinājumus.
(Mācīšanās ir zelts, 2001, 81. lpp.).
Domātspējas trenēšanai mācībās studijās un pētījumos ir svarīgi saistīt konkrēto ar
abstrakto. Visbiežāk lietderīgi apvienot deduktīvo un induktīvo metodi, kā arī
konkrētā priekšmetā vai studiju kursā konstatēt, kura no tām var būt nozīmīgāka.
Rezumējot izglītības balsta mācīties zināt raksturojumu, aplūkots arī pieredzes, t.sk.
darba pieredzes nozīmīgums.
Zinību krāšana ir nebeidzams process, un to var bagātināt pieredze visās tās
formās. Tādā ziņā zinību krāšana ir ļoti saistīta ar darba pieredzi, jo darbs kļūst
aizvien mazāk rutinēts.
Sākotnējo izglītību var uzskatīt par veiksmīgu, ja tā ir rosinājusi turpināt
mūžizglītību un likusi tai pamatus tiklab darbā, kā arī ārpus darba.
(Mācīšanās ir zelts, 2001, 82. lpp.).
Mācīties darīt UNESCO Ziņojumā paredz ne tikai iemācīšanos veikt kādu darbu, bet
ietver arī:
• tādas kompetences apgūšanu, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar dažādām, dažkārt
neparedzamām situācijām;
64