06.09.2013 Views

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Ekoloģiskā pieeja izglītībā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Briede B., Pēks L. (2011) <strong>Ekoloģiskā</strong> <strong>pieeja</strong> <strong>izglītībā</strong>. Sērija Izglītības ekoloģija Jelgava, LLU, IMI.<br />

Secinājumi<br />

Analizējot empīrisko pētījumu rezultātus, var konstatēt, ka eksperti diferencē IIA<br />

balstu vai mācīšanās veidu nozīmīgumu, iedalot tos vairākās prioritāšu grupās:<br />

• iedalījums trīs grupās dominē IIA balstu pašreizējā un perspektīvā<br />

nozīmīguma, kā arī apgūšanas iespēju formālā un neformālā <strong>izglītībā</strong><br />

vērtējumā;<br />

• tikai divas prioritāšu grupas ir apgūšanas iespēju informālā <strong>izglītībā</strong><br />

vērtējumā;<br />

• kā nozīmīgākā gandrīz visos gadījumos (izņemot informālo izglītību) atzīta<br />

mācīšanās zināt un mācīšanās darīt, bet relatīvi mazāk nozīmīga mācīties<br />

pārveidot sevi un sabiedrību;<br />

• viedokļu atšķirība vērojama IIA balstu mācīties dzīvot kopā un mācīties būt<br />

nozīmīguma vērtējumos - kā nozīmīgākie tie vērtēti tikai informālā <strong>izglītībā</strong>,<br />

bet to perspektīvais nozīmīgums un iespējas tos apgūt mācībās vai studijās<br />

formālā un neformālā <strong>izglītībā</strong> ierindotas II vai III prioritāšu grupā.<br />

Izvērtējot empīriskā pētījumu rezultātus, iepriekšējā sadaļā aplūkoto atziņu aspektā<br />

jāsecina, ka balstu nozīmīguma vērtējums neatbilst 21. gs īstenojamās izglītības<br />

ilgtspējīgai attīstībai balstu prioritātēm, kurās kā nozīmīgākā ir mācīšanās dzīvot kopā<br />

un papildinot sākotnējos četrus izglītības balstus IIA stratēģijā tiem pievienota<br />

mācīšanās pārveidot sevi un sabiedrību.<br />

Kā hipotētiskus aplūkotās neatbilstības cēloņus, kuri būtu jāprecizē tālākos pētījumos,<br />

var minēt:<br />

• izglītības tradīciju ietekmi, kur dominējošā bija mācīšanās zināt un darīt;<br />

• nepietiekošu pedagogu informētību par IIA stratēģiju, kurā ļoti nozīmīga vieta<br />

ir pieciem izglītības balstiem vai mācīšanās veidiem un diferencētam to<br />

nozīmīgumam;<br />

• neadekvāti novērtētu informālās izglītības ietekmi uz mācību vai studiju<br />

dalībnieku kompetences veidošanos un attīstību izglītības iestādē un ārpus tās<br />

kā formālās un neformālās izglītības programmu īstenošanas laikā, tā arī<br />

pēc to absolvēšanas;<br />

108

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!