Izglītības darbības pētījums e-studiju vidē - Liepājas Universitāte

7. otrā grupsbiedra viedokļa papildināšana par tirgus segmentāciju,8. pirmā grupsbiedra viedokļa papildināšana par cenu politiku,9. otrā grupsbiedra viedokļa papildināšana par cenu politiku,10. pirmā grupsbiedra viedokļa papildināšana par finanšu plūsmas plānošanu,11. otrā grupsbiedra viedokļa papildināšana par finanšu plūsmas plānošanu,12. savu un grupasbiedru viedokļu apkopošanu dzīvajā teorijā.Ne visi studenti paveica visas procedūras. Tādēļ parametru, kurš sakrīt ar studenta paveiktoprocedūru skaitu, saucam par studenta veikumu.Papildinot grupas biedru izteiktās idejas, studenti izsaka jaunus apgalvojumus. Studentuapgalvojumi un to pamatojumi veido jaunas idejas un atbilst diskursa definīcijai pēc Fuko un(Foucault 1969) kognitīvajā psiholoģijā. Vienlaikus studenti parāda spēju pamanīt iespējastur, kur citi tās nav pamanījuši, kas ir viena no radošuma pazīmēm (Craft 2005). Kā minētsapakšnodaļā 1.1., autora pētījumi parādījuši, ka studenta veikumu e-studiju vidē darbībaspētījumā radot personiskas zināšanas, iespējams novērtēt. E-studiju vidē pārskatāms ir ganstudenta sniegums, gan sasniegtie rezultāti. Tas dod iespēju novērtēt arī studenta radošumu kāvienu no būtiskākajām komponentēm zināšanu radīšanā. Novērtējums parāda, ka vairumsstudentu caur refleksiju diskursā rada jaunas idejas un akceptē grupas biedru idejas , ietverottās savās dzīvajās teorijās (Kapenieks 2011b).Kā aprakstīts apakšnodaļā 1.2., pētījumā radošā procesa novērtēšana balstās uz psihometriskāspieejas pārliecības, ka radošas spējas piemīt dažādu profesiju un interešu indivīdiem unradošums ir mērāms, statistiski izvērtējot indivīda izteiktās idejas. Šāda pieeja uzskata, karadošumu iespējams attīstīt un tas ir viens no izglītības uzdevumiem. Pētījumā psihometriskāpieeja integrēta ar gala produkta pieeju. Mērīšana iespējama tādēļ, ka radošums uzskatāms parprocesu, kas rezultējas studentu izteiktajos papildinājumos un viņu veidotajā dzīvajā teorijā.Pētījuma ietvaros studenti, papildinot viens otra veikumu, jau darba procesā netieši vērtējaviens otra sniegumu, norādot uz nepilnībām un savstarpēji palīdzot tās novērst. Tas mazinasnieguma vērtējuma negatīvo efektu – orientāciju uz atzīmi. Vērtēšana papildinot prasaiedziļināšanos grupas biedra idejā un saistībā ar to sniegtajās atbildēs. Tas mazina iespējuvērtēšanas procesu veikt pavirši, studentiem ieteikts izvairīties no tiešiem vērtējošiemizteicieniem – „labi”, „slikti”, bet to vietā izteikt papildinājumus. Pasniedzējs un e-studijukonsultants pārlūkoja studentu diskusiju un, vajadzības gadījumā, sniedz savuspapildinājumus. Nākošo vērtēšanas mērķi – meistarības vērtēšu, sākotnējā posmā netieši veica142