Izglītības darbības pētījums e-studiju vidē - Liepājas Universitāte

Zināšanu sabiedrības veidošanās ciešā saistība ar moderno informācijas un komunikācijastehnoloģiju attīstību nosaka pētījuma starpdisciplināro raksturu. Pētījumā integrētas vairākusgadsimtus attīstītas pedagoģijas zinātnes atziņas un tikai pēdējās desmitgadēs veidotās IKTnozares pētījumu atziņas. Tādēļ īpaša uzmanība pievērsta terminiem, kuri tiek izmantoti abāszinātņu nozarēs, bet izpratne var būt atšķirīga.Viens no jēdzieniem, kuru izpratne ir atšķirīga IKT nozarē un pedagoģijas zinātnē ir prototips.Prototips neietver visus iespējamos faktus, bet veido mentālu modeli (Haas 2010). IKTizpratnē to nereti lieto, kā jaunas sistēmas demonstrācijas versijas apzīmējumu, ko izmanto,lai izzinātu informācijas, tās organizēšanas un dizaina principus (PCmag.com 1981-2012).Pedagoģijas zinātnē vairāki autori šo jēdzienu lieto izglītības politikas analīzē kā svarīgākolīdzekli augstākās izglītības konceptuālās struktūras izpratnei – tam, kā uztveram, izjūtam unizprotam izglītību augstskolas un koledža līmenī (Haas 2010). Prototipus visbiežākizmantojam neapzināti, domājot par sistēmu kopumā (Lakoff 2002). Prototipi veidojas notiešas vai netiešas pieredzes (Haas 2010) un ir galvenie koncepta paudēji un ietvervissvarīgākās tā pazīmes, atmetot nebūtisko (Murphy 2002; Prinz 2002). Lemjot par vienu vaicitu augstākās izglītības politiku, tiek izmantots prototipiskās domāšanas veids, iesaistotneapzinātas reakcijas un uztveri. Prototipi ir nozīmīgi, jo veidojas sociālās mijiedarbībās,nereti tie ir grūti izsakāmi vārdos, tos veido pieredze un uztveres veids, tie rada pozitīvuatgriezenisko saiti – domājot par kādu prototipu mēs saprotam pasauli caur to un jūtamies tajāērti (Haas 2010). Piemēram, E. Haas, analizējot ASV augstākās izglītības sistēmu, saskatatrīs prototipus, kuri visbiežāk izmantoti. Viņš tos sauc – (1) akadēmiskā nostalģija, (2)izglītības uzņēmējdarbība un (3) atlīdzinošā patērētāju izglītība. Katrs no tiem satur mērķusun struktūru raksturojošus elementus (Haas 2010). Prototipisko domāšanas veidu mēdzpretstatīt jēdzienu definēšanai, kas raksturīga Rietumu domāšanā. J. Kaplinskis uzskata, kaikdienas jēdzienus definēt nav iespējams pēc Aristoteļa ieskatiem. Aristoteļa definīcija irierobežojoša, tā definē kopumu ar skaidrām aprisēm. Definējot ar prototipu tiek dots jēdzienasvarīgāko pārstāvju saraksts, tas tiek definēts no apakšas. Prototipa definīcijas robežas irneskaidras un maināmas (Kaplinskis 2001).Prototipu domāšanas veids problēmu risinājumosatbilst darbības pētījuma būtībai. Tas veidojas no indivīda pieredzes, pretstatā iepriekšdefinētos jēdzienos balstītam domāšanas veidam. Šāds problēmas risināšanas veids ir atvērtspapildinājumiem, rodoties jaunai pieredzei, kuras pazīmes papildina prototipu.15