Izglītības darbības pētījums e-studiju vidē - Liepājas Universitāte

Nereti nepieciešami 10 gadi mācīšanās un pieredzes, lai kļūtu par ekspertu zināšanās unpieredzē balstītās nozarēs (Desmit gadu likums) (DeLong 2004). Ir lietderīgi saistītkompetences iegūšanas procesu un attīstību augšup pa Erudīcijas kāpnēm. Ne vienmēr starpgalējiem stāvokļiem tiek aizpildīts zināšanu trūkums atsevišķos jautājumos. Attēlā 1.2.4.parādīts, kā kompetences veidojas indivīdā. Avoti ir personiskā pamata sagatavotība, izglītība,audzināšana. No otras puses tās veido ārējās ietekmes – citi cilvēki, kuri māca cilvēku,apbrīno viņu, cenšas viņam līdzināties vai pārspēt. Vertikālā ass parāda, ka kompetencesiespējams iegūt zināšanu nodošanas procesā (ārējās ietekmes), kā arī radošumā balstītāzināšanu veidošanas procesā (iekšējās ietekmes) vai abos procesos vienlaicīgi. Tai pašā laikākompetenču pilnveidošana var tikt realizēta filtrējot zināšanas, tas ir izdalot to būtiskāko daļu(ārējās ietekmes) kā arī zināšanu strukturēšanas un ietvara veidošanas procesā (iekšējāsietekmes) vai abos procesos vienlaicīgi. Visos kompetenču veidošanās procesos radošumam irsvarīga nozīme.Ja zināšanas ir fragmentētas, nepieciešama kompetence, laiApvienotu tās,Atrastu to jēgu,Atrastu atbilstošu paraugu,Rīkotos tām atbilstoši.Kopumā tas veido intuīciju. Ir uzskats, ka intuīcija ir spēja ātri un neapzināti salīdzinātdaudzus notikumu paraugus (Gauthier 1999). Bērniem nepiemīt šāda spēja, jo viņu rīcībā navdaudzu pieredzes rezultātā iegūtu notikumu paraugu. Viens no lielākajiem izaicinājumiemikvienam, bet īpaši tiem, kuri nav eksperti , ir sapratne, vai attiecīgais notikuma paraugsattiecināms uz konkrēto situāciju. Zināšanas var definēt kā „informāciju, kas ir atbilstoša,izmantojama rīcībā, vismaz daļēji balstīta pieredzē” (Leonard 2005). Atbilstoši šai definīcijai,zināšanām ir netveramā dimensija: zināšanas aspekti, kuri nav artikulēti. Erudīcijas līmenimpadziļinoties, zināšanu reprezentācija kļūst aizvien abstraktāka un to netveramā dimensijaaizvien vairāk dominē. Netveramās zināšanas lielā mērā saistītas ar „sesto maņu” – intuīciju.Izsekojot intuitīvi pieņemtiem lēmumiem izdevies konstatēt informāciju, kura nav analizētaapzinātā līmenī, tomēr varējusi būt par pamatu efektīvam intuitīvam lēmumam. D. Leonardasecina, ka netveramo zināšanu iespaidā pieņemtie lēmumi saistīti ar dažādām organismamotoriskām reakcijām, kādas vērojamas arī mūziķiem vai sportistiem radošas darbības brīžos.55